Par realizēto projektu

VAS “Latvijas gaisa satiksme”  Objektā “Ezerlīči”, Jumurdas pagastā, Madonas novadā, LV-4844, divu ēku dīzeļdegvielas kurināmā apkures katlu iekārta tika nomainīta ar energoefektīvāku, dabai draudzīgāku kombinēto siltumsūkņu/granulu apkures katlu sistēmu.

Projekta kopējās izmaksas 51 470.00 eiro.

Atveseļošanas fonda saņemtais atbalsts – kapitāla atlaide 12 630.00 EUR.

Projekta īstenošanas termiņš – no 01.07.2025 līdz 31.12.2025.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” jau kopš 2023. gada strādā pie Sistēmas mēroga informācijas pārvaldības iniciatīvas SWIM (System Wide Information management) paredzēto pakalpojumu ieviešanas.

Aeronavigācijas informācijas apmaiņas SWIM pakalpojumi tiek ieviesti projekta CLEAN ATM (“CP1 Deployment – Synchronised Modernisation of ATM”) sadaļas ACADIA (Acceleration of Aeronautical Digital Information Availability) ietvaros. ACADIA īstenošanu koordinē Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija “Eurocontrol”, un projektā sadarbojas vairāk nekā 20 partneri no 17 valstīm.

SWIM ieviešanas mērķis ir informācijas apmaiņas digitalizācija visā Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmā, nodrošinot kvalitatīvas informācijas piegādi un apmaiņu starp aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa satiksmes vadības dispečerdienestiem un lidostām neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas, civilā vai militārā darbības rakstura, lomas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, izmantotās sistēmas vai tās ražotāja.

Aeronaviācijas datu un informācijas koplietošana reāllaikā veicinās lidojumu efektīvāku izpildi, jo saņemtā informācija ļaus optimizēt lidojumu trajektorijas, netieši ietekmējot gaisa telpas kapacitāti un lidojumu izpildi, samazināt degvielas patēriņu un ietekmi uz vidi.

Projektu CLEAN ATM līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF), un līgums ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru paredz CLEAN ATM projekta ACADIA sadaļas īstenošanu pabeigt līdz 2025. gada 31. decembrim.

Šī projekta mērķis ir nodrošināt vides ilgtspējību salīdzinājumā ar citām transporta alternatīvām, optimizēt lidojumu maršrutus, lai samazinātu trokšņa pēdas nospiedumu un uzlabotu gaisa kuģu enerģijas patēriņu.

“OperA” paredz izstrādāt tādas tehnoloģijas un procedūras, kas ļaus inovatīvajiem elektriskajiem vertikālās pacelšanās un nolaišanās (eVTOL) lidaparātiem darboties visās gaisa telpas klasēs un veikt kā pasažieru pārvadājumus, tā kravu piegādi. Neatkarīgi no tā, vai tie ir pasažieru vai kravas pārvadājumi, novatoriska gaisa mobilitāte, izmantojot eVTOL gaisa kuģus, var radīt apvērsumu pilsētas un reģionālajā transportā.

Pašlaik visi projekta dalībnieki aktīvi veic nepieciešamos sagatavošanās darbus projekta īstenošanai.  Projektā tiek izstrādātas automatizētiem lidojumiem nepieciešamās tehnoloģijas un infrastruktūras risinājumi, kā arī jaunas procedūras eVTOL darbībām.

Projekts paredz īstenot vairāku eVTOL lietošanas gadījumu validāciju reālos gaisa satiksmes apstākļos, tajā skaitā ārkārtas situācijās. Jāatzīmē, ka viens no projekta ietvaros izstrādājamajiem risinājumiem paredz kravas bezpilota gaisa kuģu operācijas demo lidojumu maršrutā Palanga – Liepāja – Palanga. Šī risinājuma demonstrējumu plānots veikt 2025. gada augustā.

Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu.

Esošā gaisa satiksmes vadības infrastruktūra – gaisa satiksmes vadības tornis ir būvēts 1973. gadā, un tā attīstība pašlaik būtiski aprobežojas ar 70. gadu inženiertehniskajiem un dizaina risinājumiem. Līdz ar to esošais tornis nenodrošina lidostas vajadzības un ierobežo mūsdienīgu un inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu.

Savukārt jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no starptautiskās lidostas “Rīga” veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un uzņēmuma infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civili militāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas sniegs iespējas optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Projektu līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF), un līgums ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru paredz projekta īstenošanu pabeigt līdz 2026. gada 31. decembrim. 

CPDLC (Controller Pilot Data Link Communications) projekta mērķis ir nodrošināt datu pārraides pakalpojumu (Datalink) Eiropas gaisa telpā virs 285 pēdu lidojuma augstumā. Datalink tehnoloģijas ieviešanas mērķis ir uzlabot “gaiss – zeme” sakaru drošumu, samazināt slodzi gaisa satiksmes vadības dispečeru dienestam, kā arī atbrīvot slodzi frekvenču resursam.

Projekta ietvaros Latvijas gaisa telpā ir veikti drošības un efektivitātes uzlabojumi, ieviešot jaunus datu pārraides sakarus starp pilotiem un dispečeriem. Tā vietā, lai kā līdz šim saziņai izmantotu balss sakarus, CPDLC ļauj gaisa satiksmes vadības dispečeriem un pilotiem, kuri vada atbilstoši aprīkotus gaisa kuģus, sazināties ar tekstuālām ziņām, izmantojot datu pārraides sakarus.

CPDLC ir divvirzienu datu pārraides sistēma, kura dispečeriem nodrošina alternatīvu veidu, kā pārraidīt ziņojumus gaisa kuģiem. CPDLC ziņojumi tiek attēloti pilota kabīnes displejā un atbilst balss frazeoloģijai, ko dispečeri izmanto ikdienas gaisa satiksmes vadības procedūrās. Šī jaunā sistēma izmanto standartizētus tekstuālus ziņojumus, kas aptver ikdienas komunikāciju. Piemēram, gaisa kuģa apkalpe varētu nosūtīt pieprasījumu augstuma vai maršruta izmaiņām, savukārt dispečeri šos ziņojumus varētu izmantot, lai atļautu maršrutu vai piešķirtu frekvenci. Jāatzīmē, ka steidzamos gadījumos priekšroka joprojām tiks dota balss sakariem.

Jaunā lietojumprogramma piedāvā neatkarīgu un drošu papildu kanālu, kas samazina ļoti augstas balss sakaru frekfences noslodzi. CPDLC sistēmas izmantošana ne tikai palielina kapacitāti un drošumu, bet arī uzlabo dispečeru un pilotu ikdienas darba efektivitāti.

CPDLC nodrošina drošības un efektivitātes uzlabojumus balss sakaru apraidē, jo tekstuālas ziņas sniedz lielāku skaidrību un samazina pārpratumus, kas varētu būt balss sakaru apraidē izrunas un akcenta īpatnību dēļ. Līdz ar to, ieviešot CPDLC funkcionalitāti, tiek nodrošināta nepārprotamāka datu apraide.

Projekta īstenošana ir pabeigta, un 2019. gada 7. novembrī VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir ieviesusi ekspluatācijā datu pārraides sakaru sistēmu un realizējusi prasības, kas noteiktas Komisijas regulā (EK) Nr. 29/2009, ar ko nosaka prasības datu pārraides pakalpojumu sniegšanai Eiropas vienotajā gaisa telpā.

Projekts ir īstenots ar Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) atbalstu.

Starprobežu brīvo maršrutu gaisa telpa ir nozīmīgs ilgtermiņa projekts, nodrošinot Eiropas Komisijas vīziju par vienotu Eiropas gaisa telpu (Single European Sky jeb SES), radot mazāk sadrumstalotu un efektīvāku gaisa satiksmes vadību Eiropā. Šīs izmaiņas tiek īstenotas Borealis Brīvo maršrutu gaisa telpas programmas ietvaros, ko realizē Borealis Alliance dalībnieki – deviņu Ziemeļeiropas valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, tostarp arī “Latvijas gaisa satiksme”.

Projekta 1.kārtas ietvaros 2015.gada 12. novembrī Ziemeļeiropas funkcionālā bloka (NEFAB) valstīs tika ieviesta brīvo maršrutu gaisa telpa četrās dalībvalstīs Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā. Igaunijā, Latvijā un Somijā brīvo maršrutu gaisa telpa ir pieejama no 95.lidojumu līmeņa (FL95, kas ir 9500 pēdas jeb 2.9 km), savukārt Norvēģijā – no 135.lidojumu līmeņa. Brīvo maršrutu gaisa telpas ieviešana gaisa telpas lietotājiem NEFAB valstīs ļauj plānot lidojumu maršrutus atbilstoši to vēlmēm, izvēloties īsākās un/vai ekonomiski izdevīgākās trajektorijas.

Turpinot attīstīt iniciatīvu, projekta otrajā kārtā 2016.gada 23. jūnijā tika ieviesta saskarne, kas Igaunijas, Latvijas un Somijas brīvo maršrutu gaisa telpas virs 285.lidojumu līmeņa savieno ar Dāniju un Zviedriju, radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu jau piecās valstīs. Šajā gaisa telpā nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas. Vienotā brīvo maršrutu telpa ir paplašināta arī turpmāk, 2017.gada maijā pievienojot Norvēģiju, bet līdz 2021.gada beigām ieviešot saskarnes ar Lielbritānijas, Īrijas un Islandes brīvo maršrutu gaisa telpām.

Brīvo maršrutu ieviešana tik apjomīgā gaisa telpā ļauj aviokompānijām ievērojami ietaupīt gan lidojuma laiku, gan degvielu un vērā ņemami samazināt izmaksas. Šo ambiciozo mērķu realizācija ir solis ceļā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas idejas īstenošanu.

Vairāk par Borealis Brīvo maršrutu gaisa telpas programmu lasiet Borealis alianses mājas lapā.

Projekts ir saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) transporta projektu iesniegumu konkursā.

Procedūru izstrāde tika uzsākta, lai risinātu Rīgas lidostas kapacitātes problēmu, kad 2019. gadā aviolidojumu intensitāte sasniedza savu augstāko punktu. PBN priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām, ir efektīvāka gaisa telpas izmantošana, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, degvielas ekonomija, mazāks CO2 izmešu daudzums un trokšņu līmeņa samazinājums.

PBN maršrutu struktūras ir izstrādātas tā, lai tās uzlabotu lidojumu drošumu un efektivitāti, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, horizontālo un vertikālo gaisa trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu un trokšņu līmeni, minimizējot radio komunikāciju starp gaisa satiksmes vadības centru un lidmašīnas apkalpi, un iespēju robežās nodrošinātu lidojuma nepārtrauktību.

PBN piedāvā vairākas priekšrocības attiecībā pret tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām un gaisa trasēm, kas balstās uz noteiktām stacionārajām navigācijas iekārtām. PBN ļauj izmantot gaisa telpu daudz efektīvāk (gaisa trašu izveide, degvielas efektivitāte, trokšņu līmeņa samazinājums utt.), kā arī samazina kopējo investīciju apjomu, atjaunojot navigācijas sensorus atbilstoši to tehnoloģiskai attīstībai.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai “Air Baltic” un citām aviosabiedrībām, kas lido uz lidostu “Rīga” un no tās, ir iespējams izmantot PBN procedūras jau kopš 2021. gada 12. augusta.

2016.gada 16.februārī Inovācijas un komunikāciju tīklu izpildaģentūrā (INEA) tika iesniegts VAS “Latvijas gaisa satiksme” sadarbībā ar starptautisko lidostu “Rīga” izstrādātais projekta pieteikums “A-CDM RIGA” kopīgas lēmumu pieņemšanas procedūras (Airport Collaborative Decision Making jeb A-CDM) ieviešanai starptautiskajā lidostā “Rīga”. Projektu līdzfinansē Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instruments (Connecting Europe Facility jeb CEF).

Projekta īstenošanas mērķis bija palielināt starptautiskās lidostas “Rīga” kapacitāti un uzlabot koordinētas rīcības procesus starp visām lidojumu apkalpošanā iesaistītajām pusēm. CDM procedūru ieviešana nodrošinās efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu, balstoties uz daudz precīzāku un savlaicīgāku informācijas apmaiņu un vienādu kopainas izpratni visām iesaistītajām pusēm.

Projekta īstenošanas rezultātā tika būtiski uzlabota pakalpojumu kvalitāte un drošums gan gaisa telpas lietotājiem, gan pasažieriem:

– precīzāk plānojot gaisa kuģu pacelšanās laiku, samazinot gaidīšanas laiku gan pie temināla, gan uz skrejceļa, jo īpaši sastrēguma stundās,

– samazinot aviosabiedrībām resursu un degvielas patēriņa izmaksas, kas saistītas ar gaidīšanas laiku pirms pacelšanās un gaisa kuģu sagatavošanu lidojumam,

– samazinot vides piesārņojumu (trokšņi, CO2 un Nox).

Projekta īstenošana ir pabeigta 2021. gada 6. aprīlī, un kopš 2021. gada 15. oktobra starptautiskā lidosta “Rīga” ir CDM procedūru sertificēta lidosta.

Projekts ir īstenots ar Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility jeb CEF) atbalstu.