Aeronavigācijas informācijas un datu sagatavošana/sniegšana lidostām, aviokompānijām, citiem komersantiem

Aktuālās un statistiskās aeronavigācijas informācijas (radiolokācijas dati, lidojumu plāni, meteoroloģiskie dati, gaisa telpas konfigurācija un statusi u.c.) sagatavošana un/vai sniegšana, ņemot vērā pasūtītāja specifiku. Informācija tiek sniegta vienreizēji vai regulāri (piemēram, uz vienošanās pamata). Izziņu/atskaišu/statistikas datu sagatavošana komersantiem un privātpersonām par meteoapstākļiem apdrošināšanas gadījumos.

Tehnisko noteikumu izstrāde, projektu saskaņošana, būvniecības ietekmes uz GSV izvērtēšana

Tehnisko noteikumu izstrāde un saskaņošana ārējiem projektiem daļās, kas skar LGS atbildības sfēras (gaisa telpa, GSV nodrošinošā infrastruktūra). Būvniecības potenciālas ietekmes izvērtēšana uz GSV procesiem, iekārtām un sistēmām objektu projektēšanas fāzē.

AMHS servisa operatoru pakalpojumu sniegšana

AFTN/AMHS pakalpojumu nodrošināšana: AFTN/AMHS ziņojumu saņemšana, apstrāde un nosūtīšana saskaņā ar ICAO Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10.pielikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

AFTN/AMHS centra operatoru pakalpojumu nodrošināšana: pasūtītāja AFTN/AMHS centra operēšana saskaņā ar ICAO Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma prasībām un citiem normatīvajiem aktiem (operatoru pakalpojumi 24/7).

Tehniskā rakstura konsultācijas un atbalsts.

Aeronavigācijas sistēmu instalācija

Pilns pakalpojumu spektrs aeronavigācijas sistēmu iegādē un uzstādīšanā (pirmsiegādes konsultācijas, tehniskās specifikācijas izstrāde, piedalīšanas iepirkumu procesā/piedāvājumu vērtēšanā, piedalīšanās iekārtu rūpnīcas testēšanā/pieņemšanā (FAT), iekārtu instalācija, iekārtu testēšana uz vietas (SAT), sertifikācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai CAA).

Lidojumu pārbaužu atbalsts

Pilns pakalpojumu spektrs iekārtu un lidojumu shēmu lidojumu pārbaužu veikšanā (konsultācijas, tehniskās specifikācijas izstrāde, tirgus izpēte, atbalsts lidojumu pārbaužu laikā, rezultātu izvērtēšana).

Aeronavigācijas sistēmu ekspluatācija/tehniskā apkalpošana

Esošo aeronavigācijas sistēmu ekspluatācija/ tehniskā apkalpošana ietver iekārtu pilna dzīves cikla servisa pakalpojumus (esošā stāvokļa izvērtējums, tehnisko apkopes reglamentu izstrāde, tehnisko apkopju veikšana gan garantijas, gan pēcgarantijas laikā, SLA līgumu slēgšana/uzturēšana ar iekārtu ražotājiem, tehniskās un drošuma dokumentācijas izstrāde un uzturēšana, iekārtu remontu nodrošinājums, iekārtu nomaiņas/uzlabošanas/pārkonfigurācijas plānošana). 

Konsultācijas pakalpojumi Tehniskās ekspluatācijas organizēšana, pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība/rezervēšanas koncepcijas izstrāde, tehnisko specifikāciju sagatavošana, drošuma lietu sagatavošana.

Informējam, ka no 2025. gada 1. janvāra bezpilota gaisa kuģu sistēmu (UAS) ekspluatantu pieteikumi lidojumu veikšanai jebkurā UAS ģeogrāfiskajā zonā tiek iesniegti un apstrādāti Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā (BGKIS) e.caa.gov.lv. Papildu informācija par BGKIS ir pieejama CAA tīmekļvietnē, kā arī mūsu sagatavotajā skaidrojošajā materiālā “Biežāk uzdotie jautājumi”.

LGS pārziņā esošās UAS ģeogrāfiskās zonas nosaka ierobežojumus bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. Lai veiktu bezpilota gaisa kuģa lidojumu, bezpilota gaisa kuģu sistēmas (UAS) ekspluatantam ir jāievēro attiecīgās UAS ģeogrāfiskās zonas nosacījumi un jāveic lidojuma saskaņošana e.caa.gov.lv portālā.

Lūdzam ņemt vērā, ka šajā rakstā tiek sniegts skaidrojums tikai par LGS pārziņā esošajām UAS ģeogrāfiskajām zonām. Gaisa telpā var būt spēkā arī citi bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi un aizliegumi. Ja rodas neskaidrības, lūdzam konsultēties ar attiecīgās UAS ģeogrāfiskās zonas pārvaldnieku.

Pilotējamās aviācijas vajadzībām paredzētā gaisa telpa ir plaša, tāpēc, ņemot vērā bezpilota gaisa kuģu lidojumu specifiku, ir noteikti pakāpeniski ierobežojumi, kas izteikti vairākās UAS ģeogrāfiskajās zonās ar atšķirīgiem nosacījumiem. Vienkāršotā veidā LGS pārziņā esošajās UAS ģeogrāfiskajās zonās (teksta pārskatāmības nolūkā tās apzīmētas ar vārdu „segmenti”), kas izveidotas lidostu tuvumā, piemērojamos ierobežojumus var formulēt šādi:

„Visiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem 1., 3., 4., 5. un 6. segmentā jābūt koordinētiem ar LGS saskaņā ar CAA apstiprinātajām procedūrām. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi 2. segmentā ir atļauti augstumā līdz 50 metriem, ievērojot papildu nosacījumus.”

1. segments – 5 kilometru aizsargzona ap skrejceļu un augstumā no 0 līdz 920 metriem virs zemes vai ūdens virsmas. UAS operācijām ir jābūt pieteiktām un saskaņotam BGKIS portālā.

UAS ģeogrāfiskās zonas:

• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 1 R 0-920m,
• UAS EVLA LIEPAJA FIZ SECTOR A SEGMENT 1 R 0-920m,
• UAS EVGA LIELVARDE CTR SECTOR A SEGMENT 1 R 0-920m.

2. segments – gaisa telpas daļa augstumā no 0 līdz 50 metriem virs zemes vai ūdens virsmas. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir atļauti, ievērojot nosacījumus, kuri ir norādīti sadaļā “Prasības bezpilota gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanas masa pārsniedz 2 kilogramus”.

UAS ģeogrāfiskās zonas:

• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 2 C 0-50m,
• UAS EVLA LIEPAJA FIZ SECTOR A SEGMENT 2 C 0-50m,
• UAS EVGA LIELVARDE CTR SECTOR A SEGMENT 2 C 0-50m.

3. segments – gaisa telpas daļa augstumā no 0 līdz 920 metriem virs zemes vai ūdens virsmas. UAS operācijām ir jābūt pieteiktām un saskaņotam e.caa.gov.lv portālā.

UAS ģeogrāfiskās zonas:

• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 3 R 50-920m,
• UAS EVLA LIEPAJA FIZ SECTOR A SEGMENT 3 R 50-920m,
• UAS EVGA LIELVARDE CTR SECTOR A SEGMENT 3 R 50-920m.

4., 5., 6. segmenti – īpašās UAS ģeogrāfiskās zonas, kuras izveidotas RIGA CTR robežās virs lidlauka “Spilve” gaisa telpas. Lūdzam ņemt vērā, kā lidlauks “Spilve” ir atbildīgs par lidojumu saskaņošanu augstumā no 0 līdz 180 vai 300 metriem – t.i. gaisa telpā zem šiem segmentiem). UAS operācijām 4., 5. un 6. segmentā ir jābūt pieteiktām un saskaņotam e.caa.gov.lv portālā.

UAS ģeogrāfiskās zonas (šo ierobežojumu piemērošanas augstums ir iekļauts nosaukumā):

• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 4 R 180-920m,
• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 5 R 180-920m,
• UAS EVRA RIGA CTR SEGMENT 6 R 300-920m.

Bezpilota gaisa kuģu lidojumu saskaņošana un koordinācijas veidi

Ņemot vērā UAS operāciju daudzveidību, ir sagatavoti vairāki risinājumi (koordinācijas veidi), kuri ir atkarīgi no bezpilota gaisa kuģa lidojumu īstenošanas vietas, vēlamā lidojuma augstuma, plānoto lidojumu rakstura. Lai noteiktu Jūsu ieplānotajam lidojumam piemērotāko koordinācijas veidu, lūdzam izmantot koordinācijas veida noteikšanas shēmas (Lielvārde, Liepāja, Rīga, kā arī koordinācijas veidu aprakstus.

Atgādinām, ka UAS operāciju pieteikšana un saskaņošana notiek e.caa.gov.lv portālā, kurā darbojas visi UAS ģeogrāfisko zonu pārvaldnieki.

LGS var apstrādāt ārpus e.caa.gov.lv veidotus pieteikumus tikai no valsts un militārajiem UAS ekspluatantiem. Šādos gadījumos lūdzam savlaicīgi iesniegt informāciju par UAS ekspluatantu, par tālvadības pilotu, par izmantoto UAS (ražotājs, modelis, sērijas numurs), darbības telpas aprakstu (robežas horizontālajā un vertikālajā plaknē), plānotā lidojuma laika intervālu, nosūtot šos datus uz e-pasta adresi bgk@lgs.lv .

Rīcība, ja ir pamatotas šaubas par bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām

Ja jums ir pamatotas šaubas par novērotā bezpilota gaisa kuģa lidojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām (piemēram, tiek traucēta privātā dzīve vai apdraudēta drošība), ja bezpilota gaisa kuģis ir nokritis jūsu īpašumā vai bojājis mantu, kā arī gadījumos, kad ir aizdomas, ka bezpilota gaisa kuģis tiek izmantots noziedzīgu darbību veikšanai, lūdzam informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruni 110.

Tālvadības pilota rīcība bezpilota gaisa kuģa avārijas situācijā

Ja tālvadības pilots zaudē kontroli pār bezpilota gaisa kuģi un tas turpina nekontrolētu lidojumu, tad nekavējoties ir jāinformē VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārstāvji pa kādu no šiem tālruņiem:

• +371 67300645,
• +371 67300642,
• +371 67783761,

sniedzot šādu informāciju:

• bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa;
• lidojuma vieta (pēdējās zināmās koordinātas vai nepārprotami identificējams objekts);
• lidojuma augstums (pēdējais zināmais lidojuma augstums, precizējot atskaites sistēmu – virs zemes/ūdens virsmas (AGL) vai virs jūras līmeņa (AMSL));
• lidojuma virziens (debespuse vai attiecībā pret nepārprotami identificējamu objektu);
• lidojuma ilgums ar atlikušo degvielas/akumulatoru uzlādes līmeni (paredzamais atlikušais lidojuma ilgums);
• maksimālais lidojuma ātrums;
• maksimālais lidojuma ilgums;
• teorētiskais maksimālais lidojuma attālums;
• maksimālais iespējamais lidojuma augstums.

Ziņošana par atgadījumiem

Tālvadības pilotam un/vai UAS ekspluatantam ir pienākums iesniegt atgadījuma ziņojumu (obligātā ziņošana), ja bezpilota gaisa kuģa lidojuma rezultātā ir iestājies kāds no šiem gadījumiem:

• Cilvēki guvuši nāvējošus vai smagus ievainojumus;
• Iesaistīts pilotējamās aviācijas gaisa kuģis.

Personas var ziņot (brīvprātīgā ziņošana) arī par citiem atgadījumiem, kad radušies traucējumi bezpilota gaisa kuģa sistēmas darbībā, tas avarējis vai iestājusies situācija, kas pie citiem apstākļiem varētu radīt apdraudējumu apkārtējiem.

Papildu informācija par obligātu un brīvprātīgu ziņošanu ir pieejama e.caa.gov.lv portālā.

Aktuālā un noderīga informācija

• Atbildes uz biežāk uzdotiem jautājumiem bezpilota gaisa kuģu jomā ir apkopotas skaidrojošajā materiālā “Biežāk uzdotie jautājumi”
• Valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” informatīvā vietne par bezpilota gaisa kuģu jomu: https://droni.caa.gov.lv/
• Papildu  informācija par C klases identifikācijas marķējumu ir pieejama šeit
• Karte ar UAS ģeogrāfiskām zonām: https://www.airspace.lv/drones
• Spēkā esošu UAS ģeogrāfisku zonu datu kopa JSON formātā: https://ais.lgs.lv/page/UAS_geozones
• Aeronavigācijas informācija NOTAM: https://ais.lgs.lv/notam
• Aeronavigācijas informācijas publikācijas (AIP): https://ais.lgs.lv/aiseaip
• Papildu informācija par atvērto kategoriju: https://droni.caa.gov.lv/darbibas-kategorijas/atverta-kategorija/
• Papildu informācija specifisko kategorija: https://droni.caa.gov.lv/darbibas-kategorijas/specifiska-kategorija/
• Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma (BGKIS): https://e.caa.gov.lv

Kontakti

e-pasts: bgk@lgs.lv

tālrunis: +371 67300961, +371 67300963, +371 67300964.

VAS “Latvijas gaisa satiksme”  nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus (Air Traffic Services – ATS) un informāciju Latvijas Republikas gaisa telpā un daļā gaisa telpas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem (Rīgas Lidojumu informācijas rajonā). Lai to veiktu, ir izveidots Rīgas Gaisa satiksmes vadības  centrs, kurš ir aprīkots ar modernām aeronavigācijas iekārtām (radio lokācijas novērošana, sakari un navigācijas līdzekļi). Rīgas GSV centrs sastāv no četriem sektoriem, kas nodrošina gaisa satiksmes vadību kā tranzīta lidojumiem, tā gaisa kuģiem, kas ielido/izlido no Rīgas vai Liepājas. Lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos/nosēšanos un informācijas sniegšanu Rīgas un Liepājas lidostās, ir izveidoti šo lidlauku torņi.

Sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS) pakalpojumi

VAS „Latvijas gaisa satiksme” objekti ir aprīkoti ar modernām aeronavigācijas sistēmām un iekārtām, kas gaisa telpas lietotājiem nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā (Rīgas LIR). Sistēmas un iekārtas atbilst ICAO standartiem, EK un EUROCONTROL prasībām, un to tehnisko ekspluatāciju nodrošina augsti kvalificēts tehniskais personāls (ATSEP).

Sakari

LGS nodrošina “gaiss-zeme” mobilos balss un datu pārraides sakarus, ”zeme-zeme” fiksētos un mobilos balss un datu pārraides sakarus.

Mobilās “gaiss-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējus balss sakarus starp GSV dispečeriem un pilotiem. Šiem mērķiem LGS ir izveidots aviācijas mobilo sakaru tīkls, nodrošinot optimālu darba sektoru radiopārklājumu.

Mobilās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējos balss sakarus starp GSV torņa dispečeriem un dienestiem, kuri veic darbus GSV torņa dispečeru atbildības zonā.

LGS sniedz divu veidu mobilo “gaiss – zeme” datu pārraides pakalpojumus: CPDLC – datu pārraides apmaiņu starp GSV dispečeriem un pilotiem un FANS datu pārraides pakalpojumus (D-ATIS, D-VOLMET – meteoroloģiskās informācijas pārraide digitālā veidā un DCL – GSV dispečeru koordinācija ar gaisa kuģi uz zemes).

Fiksētās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošinot divpusējus balss sakarus starp kaimiņu GSV centru dispečeriem. Šiem mērķiem LGS tiek izmantota digitāla balss sakaru sistēma SCHMID ICS200/60, kas ir savienota ar kaimiņu GSV centru balss sakaru sistēmām.

LGS nodrošina divu veida “zeme – zeme” datu pārraides pakalpojumus, izmantojot aviācijas stacionāro elektrosakaru tīklu AFTN specializētas informācijas apmaiņai (piemēram, lidojumu plāni, meteoroloģiskā informācija, GSV koordinācijas ziņojumi u.c.) un OLDI – datu apmaiņas protokolu GSV datu koordinācijai, nododot/pārņemot gaisa kuģus, kas šķērso Latvijas gaisa telpas robežas.

Navigācija

Navigācijas servisa nodrošināšanai Latvijas gaisa telpā tiek izmantotas DVOR/DME, VOR/DME, DME radiobākas, instrumentālās nosēšanās sistēmas ILS/DME un GNSS servisi.

Maršruta navigācijas nodrošināšanai pašlaik tiek izmantotas divas DVOR/DME radiobākas (Rīgā un Liepājā), četras VOR/DME radiobākas (Ventspilī, Trakšos, Daugavpilī un Smārdē) un trīs DME (Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos).

Rīgas un Liepājas DVOR/DME cita starpā nodrošina arī brīvo maršrutu gaisa telpas koncepciju Latvijas gaisa telpā. Rīgas DVOR/DME, GPS un trīs DME Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos – standarta instrumentālās ielidošanas un izlidošanas shēmas Rīgas TMA zonā, bet Rīgas un Liepājas DVOR/DME – neprecīzo pieeju un procedūru aiziešanai uz otro loku Rīgas un Liepājas lidlaukos.

Instrumentālās nosēšanās sistēmas ir uzstādītas Rīgas lidostā divos nosēšanās virzienos (ILS/DME CAT II,) un Liepājas lidostā vienā nosēšanās virzienā (ILS/DME CAT I).

GPS un EGNOS servisi nodrošina instrumentālas RNP un RNP AR pieejas Rīgas un Liepājas lidostās.

Visas uz zemes novietotās navigācijas un nosēšanās sistēmas ir aprīkotas ar tālvadības uzraudzības un vadības līdzekļiem. Rīgas un Liepājas lidlaukos izvietoti GPS un EGNOS datu pierakstīšanas līdzekļi.

Novērošana

Novērošanas funkciju izpildei un gaisa satiksmes vadības funkciju nodrošināšanai Rīgas lidojumu informācijas rajonā (LIR) LGS ir izveidots sekundāro radiolokācijas datu divkārtējais novērošanas pārklājums, kas balstās uz sekundārajiem radiolokācijas datiem no:

·           trim S-režīma sekundārajiem novērošanas radiolokatoriem (RSM970S);

·           “MSS-W RIX” teritoriālās novērošanas sistēmas (WAMRIX);

·           trim kaimiņu radiolokatoru datiem: Martna (Igaunija), Palanga un Viļņa (Lietuva).

Rīgas primārais novērošanas radiolokators nodrošina vienkārtējo primāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas lidlauka vadības rajona (Rīgas TMA) kontrolējamā gaisa telpā.

Rīgas, Ērgļu, Cīravas sekundārie (S-režīma) novērošanas radiolokatori kopā ar MSS-W RIX plašas zonas multilaterācijas (WAM) novērošanas sistēmu nodrošina dubulto sekundāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas TMA un Rīgas LIR kontrolējamajās gaisa telpās.

Lai uzlabotu LGS novērošanas sistēmu sekundāro datu pieejamību Rīgas LIR kontrolējamās gaisa telpas daļās, tiek nodrošināta radiolokācijas datu apmaiņa ar kaimiņvalstīm, sadarbojoties ar Igaunijas GSV pakalpojumu sniedzēju EANS par Martna sekundārā novērošanas radiolokatora datu izmantošanu un ar Lietuvas “Oro Navigacija” par Palangas un Viļņas sekundāro radiolokatoru datu izmantošanu. Radiolokācijas datu apmaiņa kalpo kā radiolokācijas datu avota rezerve, jo īpaši, kad kāds no radiolokatoriem ir uz laiku jāizslēdz plānoto tehnisko apkopju un remontdarbu īstenošanai.

Meteoroloģiskie pakalpojumi

Aviācijas meteoroloģijas pakalpojumi ietver meteoroloģisko novērojumu veikšanu un LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta struktūrvienību un Latvijas gaisa telpas lietotāju nodrošināšanu ar nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.

Pakalpojuma nodrošināšanai lidostās “Rīga” (MIDAS IV), “Liepāja” (AviMet) un “Ventspils” (AW 11) tiek izmantotas automātiskās meteoroloģisko novērojumu sistēmas (AWOS), kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Meteoroloģisko novērojumu rezultāti aviācijas informācijas lietotājiem tiek pārraidīti 24 stundas diennaktī. Meteoroloģiskā informācija ir pieejama arī Brīfinga nodaļā pirmslidojuma informācijas biļetena (Pre Flight Information Bulletin) veidā.

Lidlaukos tiek nodrošināta aktuālā informācija par piezemes vēja virzienu un ātrumu, redzamību, laikapstākļu parādībām, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, mākoņu augstumu un cita lidojumu nodrošināšanai būtiska informācija.

Meteoroloģiskos novērojumus lidostā “Rīga” veic LGS meteo novērotāji, kas ir apmācīti atbilstoši Starptautiskās Meteoroloģiskās organizācijas (WMO) prasībām, savukārt iekārtu tehnisko apkopi un remontus lidostās “Rīga”, “Liepāja” un “Ventspils” nodrošina Meteoroloģiskās nodaļas elektronikas inženieri. Meteoroloģiskie novērojumi tiek nodrošināti arī lidostās “Liepāja” un “Ventspils”, bet sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – militārajā lidlaukā “Lielvārde”.

Gaisa satiksmes vadībā:

• sākotnējās dispečeru apmācības (ADC, ACS, APS) un FIS/AFIS operatoru apmācības;
• dispečeru kvalifikācijas atzīmju uzturēšanas un atjaunošanas apmācības;
• ikgadējās avārijas situāciju un  zināšanu atjaunošanas mācības;
• dispečeru pārkvalificēšanās apmācības;
• dispečeru – instruktoru (OJTI) un vērtētāju (CCA) mācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Sakaros, navigācijā un novērošanā (CNS)/gaisa satiksmes vadībā (ATM):

• gaisa satiksmes drošuma elektronikas speciālistu (ATSEP) pamata apmācības;
• ATSEP kvalifikācijas mācības (NAV, SUR, MET, COM, Data Processing, System Monitoring and Control, Power Supply);
• ATSEP zināšanu atjaunošanas apmācības;
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības;
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Aeronavigācijas informācijas dienestā (AIS), brīfingā (BRF):

• AIS/BRF personāla pamata apmācības un zināšanu atjaunošanas mācības.

1. Šie Noteikumi nosaka valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas par LGS sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

2. Maksu par LGS sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem aprēķina šādi:

2.1. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā un saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai deleģētajā gaisa telpā (turpmāk – Rīgas lidojumu informācijas rajons) aprēķina, izmantojot sekojošu formulu:

R = t x d x p, kur

R – maksa par maršrutā saņemtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem;

t – vienības maksas likme Rīgas lidojumu informācijas rajonā – 55.79. Saskaņā ar 1981. gada 12. februāra Daudzpusējā nolīguma par aeronavigācijas pakalpojumu maksām (turpmāk – nolīgums) 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu un 6. panta 1. punkta “a” apakšpunktu vienības maksas likmes aprēķins katru gadu tiek izskatīts un apstiprināts Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (European Organization for the Safety of Air Navigation) dalībvalstu Paplašinātajā komisijā (turpmāk – komisija);

d – 1/100 daļa no attāluma, kas veikts Rīgas lidojumu informācijas rajonā, kuru pārrēķina pēc lielā loka maršruta un izsaka kilometros (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata). Gaisa kuģim, nosēžoties Latvijas lidlaukos vai paceļoties no tiem, šis attālums tiek samazināts par 20 kilometriem;

p – gaisa kuģa svara faktors (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), kuru aprēķina, velkot kvadrātsakni no dalījuma, ko iegūst, gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas metrisko tonnu skaitu, kas minēts lidojuma derīguma sertifikātā, lidojuma instrukcijā vai citā līdzīgā oficiālā dokumentā, dalot ar 50:

2.2. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonos aprēķina, izmantojot sekojošu formulu:

R = t x N, kur

R – maksa par sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā; t – vienības maksas likme – EUR 230.20;

AIS Latvijas gaisa satiksme

N – gaisa kuģa svara faktora koeficients (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), ko aprēķina, metriskajās tonnas izteikto gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru dalot ar 50 un rezultātu kāpinot 0.7 pakāpē.

2.3. vienības maksas likme par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā tiek aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) pamatprincipiem, un izmaksas tiek koriģētas nākamajiem pieciem gadiem, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskās izmaksas.

3.  No šo noteikumu 2. punktā minētās maksas tiek atbrīvoti:

3.1. Komisijas 2019. gada 11. februāra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 31. panta 3. punktā minētie lidojumi;

3.2. valsts un robežsardzes gaisa kuģi;

3.3. valsts nozīmes lidojumi;

3.4. VFR lidojumi Rīgas lidojumu informācijas rajonā.

4.  Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas sniegti lidojumu maršrutā Rīgas lidojumu informācijas rajonā, saskaņā ar nolīguma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un 8. pantu iekasē Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Centrālais maršrutu maksājumu birojs (turpmāk – birojs).

5.  Šo noteikumu 4. punktā minētās maksas iekasēšanas kārtību saskaņā ar nolīguma 1. panta 2. punktu un 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu nosaka komisija.

6.  Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto maksu LGS uzdevumā ir tiesīgs iekasēt birojs.

7.  Gaisa kuģa īpašnieks un ekspluatants ir solidāri atbildīgi par šo noteikumu 2. punktā minēto maksājumu veikšanu.

8.  Personu, kas ir atbildīga par šo noteikumu 2. punktā minēto maksājumu veikšanu, nosaka saskaņā ar 1960. gada 13. decembra Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā IV pielikuma 5. panta 1., 2. un 3. punktu.

9.  Nokavējuma procentu apmēru saskaņā ar nolīguma 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu un 6. panta 1. punkta “a” apakšpunktu nosaka komisija.

10. Par pakalpojumu lidlauku gaisa satiksmes vadības rajonā maksas termiņu kavējumu piemērojamie nokavējuma procenti – 11.57% gadā no laikā nesamaksātā pamatparāda summas.

11. Par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas sniegti lidojumu maršrutā, administratīvo maksājumu vienības likme un procentu likme par nokavētiem maksājumiem ir:

•       administratīvo maksājumu likme – EUR 0.10;

•       procenti par maksājuma kavējumu – 12.38 procenti/gadā.

• Aeronavigācijas informācijas savākšana, apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana. AIS Latvija gala lietotājiem nodrošina šādus aeronavigācijas informācijas produktus:
• Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP) – (eAIP, ieskaitot AIP grozījumus un papildinājumus, un Aeronavigācijas informācijas cirkulāri (AIC);  
• NOTAM;
• AIP datu kopa, digitālās reljefa un šķēršļu datu kopas.

1. Pirmslidojuma informācijas pakalpojumi lietotājiem, izmantojot pirmslidojuma informācijas biļetenu (PIB).
2. Pēclidojuma informācijas pakalpojumi – saņem informāciju no lietotājiem par jebkuriem pārkāpumiem aeronavigācijas procedūru izpildes laikā.

LGS brīfings ir izveidots, lai izplatītu pirmslidojuma informāciju un ievāktu pēclidojuma informāciju. Pirmslidojuma informācija ir pieejama, izmantojot LGS Integrēto informācijas sistēmu: https://ibs.lgs.lv.

Aeronavigācijas informācijas produkti un papildu informācija par AIS pakalpojumiem ir pieejami AIS vietnē https://ais.lgs.lv.