Aeronavigācijas informācijas un datu sagatavošana/sniegšana lidostām, aviokompānijām, citiem komersantiem

Aktuālās un statistiskās aeronavigācijas informācijas (radiolokācijas dati, lidojumu plāni, meteoroloģiskie dati, gaisa telpas konfigurācija un statusi u.c.) sagatavošana un/vai sniegšana, ņemot vērā pasūtītāja specifiku. Informācija tiek sniegta vienreizēji vai regulāri (piemēram, uz vienošanās pamata). Izziņu/atskaišu/statistikas datu sagatavošana komersantiem un privātpersonām par meteoapstākļiem apdrošināšanas gadījumos.

Tehnisko noteikumu izstrāde, projektu saskaņošana, būvniecības ietekmes uz GSV izvērtēšana

Tehnisko noteikumu izstrāde un saskaņošana ārējiem projektiem daļās, kas skar LGS atbildības sfēras (gaisa telpa, GSV nodrošinošā infrastruktūra). Būvniecības potenciālas ietekmes izvērtēšana uz GSV procesiem, iekārtām un sistēmām objektu projektēšanas fāzē.

AMHS servisa operatoru pakalpojumu sniegšana

AFTN/AMHS pakalpojumu nodrošināšana: AFTN/AMHS ziņojumu saņemšana, apstrāde un nosūtīšana saskaņā ar ICAO Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10.pielikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

AFTN/AMHS centra operatoru pakalpojumu nodrošināšana: pasūtītāja AFTN/AMHS centra operēšana saskaņā ar ICAO Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 10. pielikuma prasībām un citiem normatīvajiem aktiem (operatoru pakalpojumi 24/7).

Tehniskā rakstura konsultācijas un atbalsts.

Aeronavigācijas sistēmu instalācija

Pilns pakalpojumu spektrs aeronavigācijas sistēmu iegādē un uzstādīšanā (pirmsiegādes konsultācijas, tehniskās specifikācijas izstrāde, piedalīšanas iepirkumu procesā/piedāvājumu vērtēšanā, piedalīšanās iekārtu rūpnīcas testēšanā/pieņemšanā (FAT), iekārtu instalācija, iekārtu testēšana uz vietas (SAT), sertifikācijas dokumentu sagatavošana iesniegšanai CAA).

Lidojumu pārbaužu atbalsts

Pilns pakalpojumu spektrs iekārtu un lidojumu shēmu lidojumu pārbaužu veikšanā (konsultācijas, tehniskās specifikācijas izstrāde, tirgus izpēte, atbalsts lidojumu pārbaužu laikā, rezultātu izvērtēšana).

Aeronavigācijas sistēmu ekspluatācija/tehniskā apkalpošana

Esošo aeronavigācijas sistēmu ekspluatācija/ tehniskā apkalpošana ietver iekārtu pilna dzīves cikla servisa pakalpojumus (esošā stāvokļa izvērtējums, tehnisko apkopes reglamentu izstrāde, tehnisko apkopju veikšana gan garantijas, gan pēcgarantijas laikā, SLA līgumu slēgšana/uzturēšana ar iekārtu ražotājiem, tehniskās un drošuma dokumentācijas izstrāde un uzturēšana, iekārtu remontu nodrošinājums, iekārtu nomaiņas/uzlabošanas/pārkonfigurācijas plānošana). 

Konsultācijas pakalpojumi Tehniskās ekspluatācijas organizēšana, pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktība/rezervēšanas koncepcijas izstrāde, tehnisko specifikāciju sagatavošana, drošuma lietu sagatavošana.

Papildu informācija par BGKIS ir pieejama CAA tīmekļvietnē.

Par C klases identifikācijas marķējumu

No 2024. gada 1. janvāra tiek piemērota prasība par bezpilota gaisa kuģa sistēmas C klases identifikācijas marķējumu – ražotāja apliecinājumu tam, ka bezpilota gaisa kuģa sistēma atbilst noteiktām prasībām.

Papildu  informācija par C klases identifikācijas marķējumu ir pieejama šeit.

Bezpilota gaisa kuģu lidojumi LIEPAJA FIZ SECTOR A, LIELVARDE CTR SECTOR A un RIGA CTR robežāsStarptautiskās lidostas “Liepāja”, Rīgas starptautiskās lidostas, kā arī militārā lidlauka “Lielvārde” gaisa satiksmei paredzētajā gaisa telpā ir ieviesti bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi, kuri ir izteikti UAS ģeogrāfisku zonu veidā.

Katrai UAS ģeogrāfiskai zonai ir noteikti nosacījumi bezpilota gaisa kuģu lidojumu īstenošanai. Atgādinām, ka gadījumos, kad bezpilota gaisa kuģu darbības telpā pārklājas vairākas UAS ģeogrāfiskās zonas, bezpilota gaisa kuģa lidojuma īstenošanai ir nepieciešams izpildīt visu attiecināmo UAS ģeogrāfisko zonu nosacījumus.

Lai uzsāktu UAS operāciju saskaņošanas procesu, UAS ekspluatantam (vai tā pārstāvim) ir jāpiesaka bezpilota gaisa kuģa lidojumi BGKIS (https://e.caa.gov.lv/). Informācija par lidojuma pieteikumu nonāks pie attiecīgu UAS ģeogrāfisku zonu pārvaldniekiem.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) speciālisti, saņemot bezpilota gaisa kuģa lidojuma pieteikumu, veiks izvērtēšanu un vajadzības gadījumā lūgs papildināt vai precizēt pieteikumā norādīto informāciju. Izvērtēšanas rezultātā tiek noteikti iespējamie koordinācijas veidi jeb kārtība un nosacījumi, pie kuriem bezpilota gaisa kuģa lidojumi var tikt īstenoti. LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta pārziņā esošajām UAS ģeogrāfiskām zonām aprakstā ir ievietota informācija par piemērojamiem koordinācijas veidiem (A, B, C, C (izņēmums), D, E, E (EVGA), R, S).

Koordinācijas veids A

Bezpilota gaisa kuģu lidojumi notiek LGS bezpilota gaisa kuģu koordinatora klātbūtnē. Katrs bezpilota gaisa kuģa lidojums tiek īstenots saskaņā ar Lielvārdes Torņa gaisa satiksmes vadības dispečera, Rīgas Torņa gaisa satiksmes vadības dispečera vai Liepājas informatīvā gaisa satiksmes dienesta operatora norādēm.
Šis koordinācijas veids tiek pielietots LIELVARDE CTR SECTOR A, LIEPAJA FIZ SECTOR A, RIGA CTR robežās tiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, kuri tiek izpildīti attālumā līdz 5 kilometriem no sertificēta lidlauka skrejceļa sliekšņa vai augstumā virs 50 metriem.
LGS bezpilota gaisa kuģa koordinatora izbraukums ir maksas pakalpojums (skat. sadaļu “LGS bezpilota gaisa kuģu koordinatora maksas pakalpojumu cenrādis”).

Koordinācijas veids B

Šis koordinācijas veids ir piemērojams bezpilota gaisa kuģu lidojumiem LIEPAJA FIZ SECTOR A robežās. Saskaņā ar šo koordinācijas veidu LGS var saskaņot bezpilota gaisa kuģu lidojumus augstumā līdz 120 metriem virs zemes vai ūdens virsmas tajos laika intervālos, kad Liepājas informatīvā dienesta operators (AFISO) nesniedz gaisa satiksmes pakalpojumus.

Koordinācijas veids C

Šis koordinācijas veids nosaka, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumi “atvērtajā” un “specifiskajā” kategorijā ir atļauti augstumā līdz 50 metriem virs zemes vai ūdens virsmas, un ja bezpilota gaisa kuģa darbības telpa atrodas ne tuvāk par 5 kilometriem no sertificētā lidlauka skrejceļa.
Šis koordinācijas veids tiek pielietots LIELVARDE CTR SECTOR A, LIEPAJA FIZ SECTOR A, un RIGA CTR robežās. Bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanas masa pārsniedz 2 kilogramus, ir izvirzītas papildu prasības (skat. sadaļu “Prasības bezpilota gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanas masa pārsniedz 2 kilogramus”).

Koordinācijas veids C (izņēmums)

Koordinācijas veidam C ir paredzēti gadījumi, kad bezpilota gaisa kuģu lidojums var tikt saskaņots augstumā līdz 110 metriem virs zemes vai ūdens virsmas pie nosacījuma, ka lidojums tiek īstenots vidē ar augstiem mākslīgiem šķēršļiem (piemēram, augstceltnēm). Ja mākslīgā šķēršļa augstums pārsniedz 105 metrus, tad bezpilota gaisa kuģa lidojumi tā tuvumā var būt saskaņoti līdz augstumam, kas pārsniedz mākslīgā šķēršļa augstumu par 15 metriem.

Koordinācijas veida C (izņēmums) piemērošana tiek izvērtēta individuāli, un šis koordinācijas veids ir piemērojams tikai RIGA CTR robežās.

Koordinācijas veids D

Koordinācijas veids D nosaka, kā tiek īstenota valsts bezpilota gaisa kuģu un militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumu koordinācija Rīgas starptautiskās lidostas tuvumā (RIGA CTR).

LGS aicina valsts institūciju, kuras veic valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumus, kā arī pašvaldības policijas pilnvarotus pārstāvjus sazināties ar LGS, rakstot e-pasta vēstuli uz lgs@lgs.lv, lai iegūtu papildu informāciju par šo koordinācijas veidu un sadarbības nosacījumiem.

Koordinācijas veids E

Šī ir īpaša kārtība, kā bezpilota gaisa kuģu lidojumi var būt īstenoti Rīgas starptautiskās lidostas tuvumā (RIGA CTR) augstumā līdz 40 metriem virs zemes vai ūdens virsmas bez LGS bezpilota gaisa kuģu koordinatora klātbūtnes. Šī koordinācijas veida piemērošana tiek izvērtēta individuāli. Lūdzam ņemt vērā, ka koordinācijas veidam E ir paredzēti papildu ierobežojumi un nosacījumi, par ko UAS ekspluatants tiks informēts, ja tiks lemts par šīs kārtības piemērošanu. Koordinācijas veids E nevar būt piemērots Rīgas starptautiskās lidostas teritorijā vai tiešā tuvumā.

Koordinācijas veids E (EVGA)

Īpašs risinājums NBS vajadzībām militārajā lidlaukā “Lielvārde”.

Koordinācijas veids R –

īpašs risinājums UAS operācijām Rīgas starptautiskās lidostas apkārtnē.

Koordinācijas veids S –

īpašs risinājums biežām UAS operācijām “specifiskajā” darbības kategorijā virs nemainīgām lokācijām atipiskajā gaisa telpā Rīgas starptautiskās lidostas apkārtnē.

Par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem virs starptautiskās lidostas “Liepāja”, Rīgas starptautiskās lidostas teritorijas vai militāra lidlauka “Lielvārde” tuvumā

Saņemot pieteikumu bezpilota gaisa kuģa lidojumam virs starptautiskās lidostas “Liepāja”, Rīgas starptautiskās lidostas kontrolējamas teritorijas vai virs militārā lidlauka “Lielvārde” un tā tiešā tuvumā, LGS informēs UAS ekspluatantu par nepieciešamību saskaņot lidojumu ar attiecīgās lidostas operatoru, kā arī sniegs informāciju par turpmākiem soļiem. Lūdzam ņemt vērā, ka šis saskaņošanas process var aizņemt vairāk nekā 10 dienas.

LGS bezpilota gaisa kuģu koordinatora maksas pakalpojumu cenrādis (koordinācijas veids A).

Piemērs pakalpojuma cenas aprēķinam RIGA CTR un LIEPAJA FIZ SECTOR A robežās

Minimālā summa ir 54.45 EUR t.sk. PVN. Šo summu veido: 18.15 EUR – aeronavigācijas informācijas sniegšana,  36.30 EUR par 1 stundu – LGS speciālista izbraukums (darba dienās no plkst. 08:30 līdz 17:00).

Piemērs pakalpojuma cenas aprēķinam LIELVARDE CTR SECTOR A robežās

Aptuvena summa ir, sākot ar 180.25 EUR t.sk. PVN. Šo summu veido: 18.15 EUR – aeronavigācijas informācijas sniegšana, 53.20 EUR – transporta izdevumi no LGS biroja līdz bezpilota gaisa kuģa lidojuma koordinācijas norises vietai un atpakaļ (70 km x 2 x 0.38 EUR), 72.60 EUR – LGS speciālista izbraukums (laiks ceļā turp un atpakaļ)  2 stundas, 36.30 EUR – LGS speciālista izbraukums 1 stunda – maksa par faktisku bezpilota gaisa kuģa lidojuma koordināciju.

Prasības bezpilota gaisa kuģiem, kuru maksimālā pacelšanas masa pārsniedz 2 kilogramus

Šajā sadaļā uzskaitītas prasības bezpilota gaisa kuģiem un sistēmām ir attiecināmas uz operācijām “atvērtajā” kategorijā saskaņā ar koordinācijas veidiem C (t.sk, C  izņēmums), D, E, R, S. Šajos gadījumos UAS ir jābūt aprīkotai ar tādiem risinājumiem, kas nodrošina tālvadības pilotam informāciju par bezpilota gaisa kuģa atrašanās vietu, lidojuma augstumu un ātrumu, akumulatoru uzlādes līmeni, vadības un kontroles (C2) savienojumu, globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) signāla stiprumu un kvalitāti, automātisku brīdināšanu, ja signāls kļūst pārāk vājš vai nekvalitatīvs, kā arī automātiskām bezatteices (“fail-safe”) funkcijām vismaz šādiem gadījumiem:

• zaudēts vadības un kontroles (C2) savienojums starp UA un tālvadības ierīci – zaudējot kontroles un vadības (C2) savienojumu starp UA un tālvadības ierīci, ne vēlāk kā pēc 5 sekundēm tiek automātiski aktivizēta bezatteices (“fail-safe”) sistēmas funkcija, kas veic automātisku nosēšanos drošā vietā atbilstoši iepriekš iestatītajiem nosacījumiem (vienlaikus neļaujot iepriekš ieprogrammētu plānoto automātiskā lidojuma maršruta turpināšanu (ja attiecināms));
• problēmas ar pozicionēšanas sistēmai nepieciešamajiem sensoriem – piemēram, globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) signāla traucējumu vai tā pilnīgas pazaudēšanas gadījumā. UA automātiski veic šo sensoru atslēgšanu (vai nodrošina iespēju tos atslēgt manuāli);
• veic lidojuma datu ierakstu, saglabājot informāciju par lidojuma laiku, koordinātām, augstumu un ātrumu;
• konfigurēta tā,  lai  tāda bezpilota gaisa kuģa lidojuma augstuma samazināšanu būtu iespējams veikt ar ātrumu vismaz 2.5 m/s;
• iespēja ļauj tālvadības pilotam manuāli pārtraukt lidojumu, atslēdzot motoru darbību avārijas situācijā.

Koordinācijas veidi C (izņēmumi), D, E, R, S neparedz UAS operāciju īstenošanu “atvērtajā” kategorijā ar pašbūvētiem bezpilota gaisa kuģiem, ja to masa pārsniedz 2 kilogramus.

Papildu informācija par bezpilota gaisa kuģu lidojumu koordināciju LIELVARDE CTR SECTOR A, LIEPAJA FIZ SECTOR A un RIGA CTR robežās

e-pasts: bgk@lgs.lv

tālrunis: +371 67300961

Aktuālā informācija

Karte ar UAS ģeogrāfiskām zonām: https://www.airspace.lv/drones

UAS ģeogrāfisku zonu datu kopas: https://ais.lgs.lv/page/UAS_geozones

Aeronavigācijas informācija, NOTAM: https://ais.lgs.lv/notam

Aeronavigācijas informācijas publikācijas (AIP): https://ais.lgs.lv/aiseaip

Cita noderīga informācija

Papildu informācija par UAS kategorijām:

Atvērtā kategorija: https://droni.caa.gov.lv/darbibas-kategorijas/atverta-kategorija/

Specifiskā kategorija: https://droni.caa.gov.lv/darbibas-kategorijas/specifiska-kategorija/

CAA BGKIS: https://e.caa.gov.lv

Rīcība bezpilota gaisa kuģa avārijas situācijā

Ja tālvadības pilots zaudē kontroli pār bezpilota gaisa kuģi un tas turpina nekontrolētu lidojumu, tad nekavējoties ir jāinformē VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārstāvji pa kādu no šiem tālruņiem:

• +371 67300645,
• +371 67300642,
• +371 67783761,

sniedzot šādu informāciju:

• Bezpilota gaisa kuģa kopējā pacelšanās masa;
• Lidojuma vieta (pēdējās zināmās koordinātas vai nepārprotami identificējams objekts);
• Lidojuma augstums (pēdējais zināmais lidojuma augstums, precizējot atskaites sistēmu – virs zemes/ūdens virsmas (AGL) vai virs jūras līmeņa (AMSL));
• Lidojuma virziens (debespuse vai attiecībā pret nepārprotami identificējamu objektu);
• Lidojuma ilgums ar atlikušo degvielas/akumulatoru uzlādes līmeni (paredzamais atlikušais lidojuma ilgums);
• Maksimālais lidojuma ātrums;
• Maksimālais lidojuma ilgums;
• Teorētiskais maksimālais lidojuma attālums;
• Maksimālais iespējamais lidojuma augstums.

Ziņošana par atgadījumiem

Tālvadības pilotam un/vai UAS ekspluatantam ir pienākums iesniegt atgadījuma ziņojumu (obligātā ziņošana), ja bezpilota gaisa kuģa lidojuma rezultātā ir iestājies kāds no šiem gadījumiem:

• Cilvēki guvuši nāvējošus vai smagus ievainojumus;
• Iesaistīts pilotējamās aviācijas gaisa kuģis.

Personas var ziņot (brīvprātīgā ziņošana) arī par citiem atgadījumiem, kad radušies traucējumi bezpilota gaisa kuģa sistēmas darbībā, tas avarējis vai iestājusies situācija, kas pie citiem apstākļiem varētu radīt apdraudējumu apkārtējiem.

Papildu informācija par obligātu un brīvprātīgu ziņošanu ir pieejama vietnē: https://e.caa.gov.lv/.

VAS “Latvijas gaisa satiksme”  nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus (Air Traffic Services – ATS) un informāciju Latvijas Republikas gaisa telpā un daļā gaisa telpas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem (Rīgas Lidojumu informācijas rajonā). Lai to veiktu, ir izveidots Rīgas Gaisa satiksmes vadības  centrs, kurš ir aprīkots ar modernām aeronavigācijas iekārtām (radio lokācijas novērošana, sakari un navigācijas līdzekļi). Rīgas GSV centrs sastāv no četriem sektoriem, kas nodrošina gaisa satiksmes vadību kā tranzīta lidojumiem, tā gaisa kuģiem, kas ielido/izlido no Rīgas vai Liepājas. Lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos/nosēšanos un informācijas sniegšanu Rīgas un Liepājas lidostās, ir izveidoti šo lidlauku torņi.

Sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS) pakalpojumi

VAS „Latvijas gaisa satiksme” objekti ir aprīkoti ar modernām aeronavigācijas sistēmām un iekārtām, kas gaisa telpas lietotājiem nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā (Rīgas LIR). Sistēmas un iekārtas atbilst ICAO standartiem, EK un EUROCONTROL prasībām, un to tehnisko ekspluatāciju nodrošina augsti kvalificēts tehniskais personāls (ATSEP).

Sakari

LGS nodrošina “gaiss-zeme” mobilos balss un datu pārraides sakarus, ”zeme-zeme” fiksētos un mobilos balss un datu pārraides sakarus.

Mobilās “gaiss-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējus balss sakarus starp GSV dispečeriem un pilotiem. Šiem mērķiem LGS ir izveidots aviācijas mobilo sakaru tīkls, nodrošinot optimālu darba sektoru radiopārklājumu.

Mobilās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējos balss sakarus starp GSV torņa dispečeriem un dienestiem, kuri veic darbus GSV torņa dispečeru atbildības zonā.

LGS sniedz divu veidu mobilo “gaiss – zeme” datu pārraides pakalpojumus: CPDLC – datu pārraides apmaiņu starp GSV dispečeriem un pilotiem un FANS datu pārraides pakalpojumus (D-ATIS, D-VOLMET – meteoroloģiskās informācijas pārraide digitālā veidā un DCL – GSV dispečeru koordinācija ar gaisa kuģi uz zemes).

Fiksētās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošinot divpusējus balss sakarus starp kaimiņu GSV centru dispečeriem. Šiem mērķiem LGS tiek izmantota digitāla balss sakaru sistēma SCHMID ICS200/60, kas ir savienota ar kaimiņu GSV centru balss sakaru sistēmām.

LGS nodrošina divu veida “zeme – zeme” datu pārraides pakalpojumus, izmantojot aviācijas stacionāro elektrosakaru tīklu AFTN specializētas informācijas apmaiņai (piemēram, lidojumu plāni, meteoroloģiskā informācija, GSV koordinācijas ziņojumi u.c.) un OLDI – datu apmaiņas protokolu GSV datu koordinācijai, nododot/pārņemot gaisa kuģus, kas šķērso Latvijas gaisa telpas robežas.

Navigācija

Navigācijas servisa nodrošināšanai Latvijas gaisa telpā tiek izmantotas DVOR/DME, VOR/DME, DME radiobākas, instrumentālās nosēšanās sistēmas ILS/DME un GNSS servisi.

Maršruta navigācijas nodrošināšanai pašlaik tiek izmantotas divas DVOR/DME radiobākas (Rīgā un Liepājā), četras VOR/DME radiobākas (Ventspilī, Trakšos, Daugavpilī un Smārdē) un trīs DME (Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos).

Rīgas un Liepājas DVOR/DME cita starpā nodrošina arī brīvo maršrutu gaisa telpas koncepciju Latvijas gaisa telpā. Rīgas DVOR/DME, GPS un trīs DME Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos – standarta instrumentālās ielidošanas un izlidošanas shēmas Rīgas TMA zonā, bet Rīgas un Liepājas DVOR/DME – neprecīzo pieeju un procedūru aiziešanai uz otro loku Rīgas un Liepājas lidlaukos.

Instrumentālās nosēšanās sistēmas ir uzstādītas Rīgas lidostā divos nosēšanās virzienos (ILS/DME CAT II,) un Liepājas lidostā vienā nosēšanās virzienā (ILS/DME CAT I).

GPS un EGNOS servisi nodrošina instrumentālas RNP un RNP AR pieejas Rīgas un Liepājas lidostās.

Visas uz zemes novietotās navigācijas un nosēšanās sistēmas ir aprīkotas ar tālvadības uzraudzības un vadības līdzekļiem. Rīgas un Liepājas lidlaukos izvietoti GPS un EGNOS datu pierakstīšanas līdzekļi.

Novērošana

Novērošanas funkciju izpildei un gaisa satiksmes vadības funkciju nodrošināšanai Rīgas lidojumu informācijas rajonā (LIR) LGS ir izveidots sekundāro radiolokācijas datu divkārtējais novērošanas pārklājums, kas balstās uz sekundārajiem radiolokācijas datiem no:

·           trim S-režīma sekundārajiem novērošanas radiolokatoriem (RSM970S);

·           “MSS-W RIX” teritoriālās novērošanas sistēmas (WAMRIX);

·           trim kaimiņu radiolokatoru datiem: Martna (Igaunija), Palanga un Viļņa (Lietuva).

Rīgas primārais novērošanas radiolokators nodrošina vienkārtējo primāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas lidlauka vadības rajona (Rīgas TMA) kontrolējamā gaisa telpā.

Rīgas, Ērgļu, Cīravas sekundārie (S-režīma) novērošanas radiolokatori kopā ar MSS-W RIX plašas zonas multilaterācijas (WAM) novērošanas sistēmu nodrošina dubulto sekundāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas TMA un Rīgas LIR kontrolējamajās gaisa telpās.

Lai uzlabotu LGS novērošanas sistēmu sekundāro datu pieejamību Rīgas LIR kontrolējamās gaisa telpas daļās, tiek nodrošināta radiolokācijas datu apmaiņa ar kaimiņvalstīm, sadarbojoties ar Igaunijas GSV pakalpojumu sniedzēju EANS par Martna sekundārā novērošanas radiolokatora datu izmantošanu un ar Lietuvas “Oro Navigacija” par Palangas un Viļņas sekundāro radiolokatoru datu izmantošanu. Radiolokācijas datu apmaiņa kalpo kā radiolokācijas datu avota rezerve, jo īpaši, kad kāds no radiolokatoriem ir uz laiku jāizslēdz plānoto tehnisko apkopju un remontdarbu īstenošanai.

Meteoroloģiskie pakalpojumi

Aviācijas meteoroloģijas pakalpojumi ietver meteoroloģisko novērojumu veikšanu un LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta struktūrvienību un Latvijas gaisa telpas lietotāju nodrošināšanu ar nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.

Pakalpojuma nodrošināšanai lidostās “Rīga” (MIDAS IV), “Liepāja” (AviMet) un “Ventspils” (AW 11) tiek izmantotas automātiskās meteoroloģisko novērojumu sistēmas (AWOS), kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Meteoroloģisko novērojumu rezultāti aviācijas informācijas lietotājiem tiek pārraidīti 24 stundas diennaktī. Meteoroloģiskā informācija ir pieejama arī Brīfinga nodaļā pirmslidojuma informācijas biļetena (Pre Flight Information Bulletin) veidā.

Lidlaukos tiek nodrošināta aktuālā informācija par piezemes vēja virzienu un ātrumu, redzamību, laikapstākļu parādībām, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, mākoņu augstumu un cita lidojumu nodrošināšanai būtiska informācija.

Meteoroloģiskos novērojumus lidostā “Rīga” veic LGS meteo novērotāji, kas ir apmācīti atbilstoši Starptautiskās Meteoroloģiskās organizācijas (WMO) prasībām, savukārt iekārtu tehnisko apkopi un remontus lidostās “Rīga”, “Liepāja” un “Ventspils” nodrošina Meteoroloģiskās nodaļas elektronikas inženieri. Meteoroloģiskie novērojumi tiek nodrošināti arī lidostās “Liepāja” un “Ventspils”, bet sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – militārajā lidlaukā “Lielvārde”.

Gaisa satiksmes vadībā:

• sākotnējās dispečeru apmācības (ADC, ACS, APS) un FIS/AFIS operatoru apmācības;
• dispečeru kvalifikācijas atzīmju uzturēšanas un atjaunošanas apmācības;
• ikgadējās avārijas situāciju un  zināšanu atjaunošanas mācības;
• dispečeru pārkvalificēšanās apmācības;
• dispečeru – instruktoru (OJTI) un vērtētāju (CCA) mācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Sakaros, navigācijā un novērošanā (CNS)/gaisa satiksmes vadībā (ATM):

• gaisa satiksmes drošuma elektronikas speciālistu (ATSEP) pamata apmācības;
• ATSEP kvalifikācijas mācības (NAV, SUR, MET, COM, Data Processing, System Monitoring and Control, Power Supply);
• ATSEP zināšanu atjaunošanas apmācības;
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības;
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Aeronavigācijas informācijas dienestā (AIS), brīfingā (BRF):

• AIS/BRF personāla pamata apmācības un zināšanu atjaunošanas mācības.

1. Šie Noteikumi nosaka valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas par LGS sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

2. Maksu par LGS sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem aprēķina šādi:

2.1. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā un saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai deleģētajā gaisa telpā (turpmāk – Rīgas lidojumu informācijas rajons) aprēķina, izmantojot sekojošu formulu:

R = t x d x p, kur

R – maksa par maršrutā saņemtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem;

t – vienības maksas likme Rīgas lidojumu informācijas rajonā – 55.79. Saskaņā ar 1981. gada 12. februāra Daudzpusējā nolīguma par aeronavigācijas pakalpojumu maksām (turpmāk – nolīgums) 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu un 6. panta 1. punkta “a” apakšpunktu vienības maksas likmes aprēķins katru gadu tiek izskatīts un apstiprināts Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (European Organization for the Safety of Air Navigation) dalībvalstu Paplašinātajā komisijā (turpmāk – komisija);

d – 1/100 daļa no attāluma, kas veikts Rīgas lidojumu informācijas rajonā, kuru pārrēķina pēc lielā loka maršruta un izsaka kilometros (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata). Gaisa kuģim, nosēžoties Latvijas lidlaukos vai paceļoties no tiem, šis attālums tiek samazināts par 20 kilometriem;

p – gaisa kuģa svara faktors (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), kuru aprēķina, velkot kvadrātsakni no dalījuma, ko iegūst, gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas metrisko tonnu skaitu, kas minēts lidojuma derīguma sertifikātā, lidojuma instrukcijā vai citā līdzīgā oficiālā dokumentā, dalot ar 50:

2.2. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonos aprēķina, izmantojot sekojošu formulu:

R = t x N, kur

R – maksa par sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem lidlauka gaisa satiksmes vadības rajonā; t – vienības maksas likme – EUR 230.20;

AIS Latvijas gaisa satiksme

N – gaisa kuģa svara faktora koeficients (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), ko aprēķina, metriskajās tonnas izteikto gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru dalot ar 50 un rezultātu kāpinot 0.7 pakāpē.

2.3. vienības maksas likme par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā tiek aprēķināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulas Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) pamatprincipiem, un izmaksas tiek koriģētas nākamajiem pieciem gadiem, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskās izmaksas.

3.  No šo noteikumu 2. punktā minētās maksas tiek atbrīvoti:

3.1. Komisijas 2019. gada 11. februāra Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 31. panta 3. punktā minētie lidojumi;

3.2. valsts un robežsardzes gaisa kuģi;

3.3. valsts nozīmes lidojumi;

3.4. VFR lidojumi Rīgas lidojumu informācijas rajonā.

4.  Šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minēto maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas sniegti lidojumu maršrutā Rīgas lidojumu informācijas rajonā, saskaņā ar nolīguma 3. panta 1. punkta “b” apakšpunktu un 8. pantu iekasē Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Centrālais maršrutu maksājumu birojs (turpmāk – birojs).

5.  Šo noteikumu 4. punktā minētās maksas iekasēšanas kārtību saskaņā ar nolīguma 1. panta 2. punktu un 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu nosaka komisija.

6.  Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minēto maksu LGS uzdevumā ir tiesīgs iekasēt birojs.

7.  Gaisa kuģa īpašnieks un ekspluatants ir solidāri atbildīgi par šo noteikumu 2. punktā minēto maksājumu veikšanu.

8.  Personu, kas ir atbildīga par šo noteikumu 2. punktā minēto maksājumu veikšanu, nosaka saskaņā ar 1960. gada 13. decembra Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā IV pielikuma 5. panta 1., 2. un 3. punktu.

9.  Nokavējuma procentu apmēru saskaņā ar nolīguma 3. panta 2. punkta “e” apakšpunktu un 6. panta 1. punkta “a” apakšpunktu nosaka komisija.

10. Par pakalpojumu lidlauku gaisa satiksmes vadības rajonā maksas termiņu kavējumu piemērojamie nokavējuma procenti – 11.57% gadā no laikā nesamaksātā pamatparāda summas.

11. Par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas sniegti lidojumu maršrutā, administratīvo maksājumu vienības likme un procentu likme par nokavētiem maksājumiem ir:

•       administratīvo maksājumu likme – EUR 0.10;

•       procenti par maksājuma kavējumu – 12.38 procenti/gadā.

• Aeronavigācijas informācijas savākšana, apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana. AIS Latvija gala lietotājiem nodrošina šādus aeronavigācijas informācijas produktus:
• Aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP) – (eAIP, ieskaitot AIP grozījumus un papildinājumus, un Aeronavigācijas informācijas cirkulāri (AIC);  
• NOTAM;
• AIP datu kopa, digitālās reljefa un šķēršļu datu kopas.

1. Pirmslidojuma informācijas pakalpojumi lietotājiem, izmantojot pirmslidojuma informācijas biļetenu (PIB).
2. Pēclidojuma informācijas pakalpojumi – saņem informāciju no lietotājiem par jebkuriem pārkāpumiem aeronavigācijas procedūru izpildes laikā.

LGS brīfings ir izveidots, lai izplatītu pirmslidojuma informāciju un ievāktu pēclidojuma informāciju. Pirmslidojuma informācija ir pieejama, izmantojot LGS Integrēto informācijas sistēmu: https://ibs.lgs.lv.

Aeronavigācijas informācijas produkti un papildu informācija par AIS pakalpojumiem ir pieejami AIS vietnē https://ais.lgs.lv.