Akcionāra gaidu vēstule
VAS “Latvijas gaisa satiksme” valdei
VAS “Latvijas gaisa satiksme” padomei
VAS “Latvijas gaisa satiksme” akcionāra gaidu vēstule
Ar šo vēstuli Satiksmes ministrija kā VAS “Latvijas gaisa satiksme” akcionārs (turpmāk arī – Akcionārs) izsaka gaidas attiecībā uz VAS “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk arī – LGS vai Sabiedrība) darbības virzieniem, prioritātēm un sasniedzamajiem mērķiem nākamajam 2025.-2029.gada vidēja termiņa darbības stratēģijas periodam.
| VAS “Latvijas gaisa satiksme” akcionāra gaidu vēstule | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kapitālsabiedrības mērķis (vispārējo stratēģisko mērķu skaidrojums) | Likuma “Par aviāciju” 42. pants nosaka, ka Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada LGS. LGS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij Satiksmes ministrijas personā. LGS savu darbību īsteno valstij stratēģiski svarīgā nozarē, darbojoties transporta nozares aviācijas apakšnozarē un sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai. Ar Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr. 396 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi”” ir noteikts Sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis – nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības. Lai to sasniegtu valstij ir jānodrošina efektīva gaisa transporta sistēmas pārvaldība un regulējums, uz attīstību vērsta gaisa transporta politika. LGS ir jāīsteno tai deleģētās funkcijas. Tai skaitā ir jānodrošina darbības atbilstība starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu, kā arī jāveicina moderno tehnoloģiju ieviešana, nodrošinot konkurētspējīgus pakalpojumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, LGS darbības noteicošais mērķis ir efektīvas, nepārtrauktas un drošas darbības nodrošināšana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām un noteiktajam regulējumam. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kapitālsabiedrības pamatdarbības veidi | LGS pamatdarbības veids ir gaisa satiksmes pārvaldības (turpmāk – ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (turpmāk – ANS) pakalpojumu sniegšana, kas nodrošina gaisa kuģu vadību un lidojumu koordinēšanu Latvijas Republikas gaisa telpā, gan civilajām, gan militārajām vajadzībām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) 2. panta 4. punktu, ANS ir gaisa satiksmes pakalpojumi, kas ir: – saziņas, navigācijas un uzraudzības pakalpojumi; – meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas pakalpojumi. Saskaņā ar minētās regulas 2. panta 10. punktu, ATM ir: – gaisā un uz zemes veicamo funkciju apkopojums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas pārvaldība), kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos. LGS sniedz ATM/ANS pakalpojumus Latvijas Republikas gaisa telpā un daļā gaisa telpas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem. Atbilstoši Eiropas aeronavigācijas plānā noteiktajam, šī gaisa telpa ir Rīgas lidojumu informācijas rajons (Rīgas LIR). Gaisa telpas lietotājiem LGS sniedz: – gaisa satiksmes pakalpojumus (turpmāk – ATS, kas sastāv no gaisa satiksmes vadības ATC, gaisa satiksmes informatīvā pakalpojuma, lidojumu informācijas pakalpojuma FIS); – gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) pakalpojumus; – gaisa telpas pārvaldības pakalpojumus (ASM); – lidojumu procedūru izstrādes (FPD) pakalpojumus; – lidojumu informācijas pakalpojumus (FIS); – meteoroloģijas (MET), sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS) un aeronavigācijas informācijas (AIS) pakalpojumus termināļa zonā un maršrutā (en-route). ASM, ATFM un ATS pakalpojumi kopā veido gaisa telpas pārvaldību (ATM), kamēr ATS pakalpojumi kopā ar CNS, MET un AIS veido aeronavigācijas pakalpojumus ANS, atbilstoši regulā 2018/1139 noteiktajam. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Valsts deleģētās funkcijas | Likuma “Par aviāciju” 42. pants nosaka, ka darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē (turpmāk – Regula 550/2004). Likuma „Par aviāciju” 55.1 pants nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā Regulas 550/2004 izpratnē. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumi Nr. 657 “Gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju. Likuma „Par aviāciju” 117.6 panta trešā daļa nosaka, ka informācijas pieejamību, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, saskaņā ar Komisijas 2019.gada 24.maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām 15. panta 3. punktu un 18. panta “f” punktu, nodrošina valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” par informācijas pieejamību par bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskajām zonām, tās apriti, kā arī par informācijas nodrošināšanas finansējumu. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kapitālsabiedrības attīstības vai brieduma līmenis | LGS kopumā atrodas brieduma fāzē, turpinot attīstīt savu darbību un saglabājot augstu konkurētspēju gan Baltijas, gan arī Eiropas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vidū. LGS nodrošina augstu pakalpojumu sniegšanas līmeni, optimālu gaisa telpas kapacitāti, finansiālo efektivitāti, vides aizsardzību, operacionālo efektivitāti, kā arī kvalificētu un motivētu personālu. Tomēr, ņemot vērā, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā ir saistošas tarifikācijas prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar kuru nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317), ar kuru nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā, un savienības mēroga izmaksu efektivitātes mērķus, LGS iespējas darboties brīvas konkurences apstākļos ir ierobežotas. Šo situāciju vēl vairāk sarežģī Covid-19 krīzes sekas un Krievijas kara Ukrainā radītās izmaiņas gaisa telpas izmantošanā, kas ietekmē pieprasījumu pēc ATM/ATS pakalpojumiem. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sabiedrības klasifikācija (komerciāls vai nekomerciāls attīstības virziens) | LGS pamatdarbības noteicošais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan efektīvas un nepārtrauktas darbības nodrošināšana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām un noteiktajam regulējumam. LGS darbības uzdevums ir efektīvas gaisa satiksmes pakalpojumu darbības nodrošināšana, ievērojot straptautiskās lidojumu drošības prasības un regulējumu. Saskaņā ar likumu “Par aviāciju” un saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem, LGS īstenojot tai uzdotās aeronavigācijas drošības un kontroles funkcijas, realizē valsts varu, kas nav uzskatāma par saimniecisko darbību valsts atbalsta izpratnē. Tas balstās uz šādiem tiesību aktiem: – Likuma “Par aviāciju” 42. pants paredz, ka darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilām un militārām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Regulas Nr. 550/2004 izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” dispečeri. – Likuma “Par aviāciju” 43. pants nosaka, ka gaisa satiksmes kontroli gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, arī virs Latvijas Republikas teritorijai piegulošajiem Baltijas jūras atklātajiem ūdeņiem, ja tas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, veic tikai valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ievērojot šā likuma un starptautisko līgumu ietvertās prasības (piemēram 1998.gada 15. aprīļa starp Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas valdību noslēgtais līgums par lidojumu informācijas telpas izveidošanu. Aeronavigācijas pakalpojumi NINTA – ADAXA gaisa trases segmentā). – Likuma “Par aviāciju” 54. pants paredz, ka gaisa kuģa lidojumu veikšanai Latvijas Republikas gaisa telpā nepieciešamā aeronavigācijas informācija tiek sniegta visām ieinteresētajām personām, balstoties uz Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos paredzētajos gadījumos bez maksas, bet pārējos gadījumos — uz līguma pamata. – Likuma “Par aviāciju” 55.1 pants noteic, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Regulas Nr. 550/2004 izpratnē. – Ministru kabineta 2023. gada 14. februāra noteikumi Nr.66 „Gaisa kuģu lidojumu procedūras izstrādes, validēšanas, apstiprināšanas un uzturēšanas kārtība” nosaka kārtību gaisa kuģu lidojumu procedūru izstrādei, validēšanai un uzturēšanai. – Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 26 “Gaisa telpas pārvaldības kārtība, gaisa telpas struktūra un tās mainīšanas kārtība” nosaka gaisa telpas pārvaldības kārtību un tās struktūras izmaiņas. – Ministru kabineta 2022. gada 9. augusta noteikumi Nr. 483 “Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība” reglamentē aeronavigācijas informācijas sagatvošanu un izplatīšanu. – Ministru kabineta 2016. gada 16. novembra noteikumi Nr. 730 “Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru un to apmācību sniedzēju sertificēšanas kārtība” nosaka gaisa satiksmes vadības dispečeru un to apmācības sniedzēju sertificēšanas kārtību. LGS nav iekļauta vispārējā valdības sektorā un ir komerciāla valsts kapitālsabiedrība, kur valsts atbalsts nepārsniedz 10% no pēdējo trīs gadu vidējā apgrozījuma. Eiropas mērogā gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji darbojas sistēmā, kurā ir gan komerciāli, gan nekomerciāli attīstības virzieni. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta gaisa satiksmes drošībai un efektivitātei. Lai veicinātu LGS turpmāko izaugsmi, kapitālsabiedrībai jādažādo saimnieciskās darbības virzieni, nostiprinot šādus attīstības virzienus: – gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšana un tehniskā atbalsta nodrošināšana; – apmācības gaisa satiksmes vadības dispečeriem un tehniskajiem speciālistiem; – aviācijas stacionārā tīkla (AFTN) pakalpojumu nodrošināšana; – bezpilota lidaparātu lidojumu koordinēšana, kā arī bezpilota lidaparātu integrēšana kontrolējamā gaisa telpā, atbilstoši tirgus pieprasījumam; – datu pārvaldība; – sniegto meteoroloģisko pakalpojumu paplašināšana; – citu pakalpojumu sniegšana pēc pieprasījuma. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Kapitālsabiedrības padome/pārvaldība | Sabiedrība tika dibināta 1991. gada 21. oktobrī kā valsts aeronavigācijas pakalpojumu uzņēmums. 1997. gada 12. jūnijā LGS mainīja savu juridisko statusu un kļuva par valsts akciju sabiedrību. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likuma 17. panta pirmo daļu, LGS akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. LGS kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija, kam pieder 100% akciju. Sabiedrības pārraudzības institūcija ir padome, kas sastāv no trim padomes locekļiem. Padome pārstāv akcionāru intereses starp sapulcēm un uzrauga valdes darbību. Padome darbojas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, sabiedrības statūtiem, akcionāra lēmumiem un padomes reglamentu. Ņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku, padome nav lēmusi par komiteju, tostarp revīzijas komitejas, izveidi. Uzņēmuma ikdienas vadību nodrošina valde, kas sastāv no trim valdes locekļiem. LGS īsteno korporatīvo pārvaldību, ievērojot principus, kas veicina ētisku, atbildīgu un caurskatāmu uzņēmuma pārvaldību. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Finanšu mērķi | LGS plāno arī turpmāk nodrošināt savu darbību, balstoties uz Sabiedrības ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem. Investīciju projektu finansēšana veicama no Sabiedrības līdzekļiem, piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu, aizņēmumus no kredītiestādēm, kā arī starptautiskām finanšu institūcijām, rūpīgi izvērtējot katrā gadījumā izdevīgāko un atbilstošāko finansēšanas instrumentu. LGS vidējā termiņa darbības stratēģijas projektā izvirzītie finanšu mēŗki, kas nodrošina finanšu stāvokļa ilgtspēju un ilgtermiņa vērtības palielināšanu, ietver šādus būtiskus aspektus: – Peļņa un rentabilitāte: 2025.gadā uzņēmums atgriežas pie peļņas (2020 – 2023.gadā kopējie provizoriskie zaudējumi, 17,1 miljons EUR, 2023.gada zaudējumi 1,8 miljoni EUR), nodrošinot kopējo rentabilitāti 1 % apmērā (2020.-2023.gada kopējā rentabilitāte -21,9%, 2023.gada rentabilitāte -7,0%); – EBITDA: rādītāja stabils pieaugums, kas parāda uzņēmuma spēju ģenerēt pietiekamu naudas plūsmu nepieciešamo investīciju veikšanai un piesaistīto līdzekļu atmaksāšanai vidēja termiņa darbības stratēģijas darbības periodā vismaz 6,7 miljonu EUR apmērā katru pārskata gadu (2023.gada provizoriskā izpilde 3,5 miljoni EUR). Dividenžu politika. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 72 “Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu”, LGS vidēja termiņa darbības stratēģijā 2020.-2024. gadam ir noteikts, ka Sabiedrība nemaksā dividendes no pārskata gada peļņas par 2019.-2023. gadu. Lai veicinātu vispārējā stratēģiskā mērķa, kā arī finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu, kā arī, lai nodrošinātu Eiropas Savienības normatīvajos aktos, Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto prasību izpildi, LGS ir pienākums turpmākajos pārskata gados īstenot pasākumus, lai veicinātu Sabiedrības darbības virzieniem atbilstošu pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kuru nodrošināšanai nepieciešams ieguldīt papildus finanšu līdzekļus, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu pakalpojuma tarifu tā lietotājiem. Ģeopolitiskās situācijas nenoteiktība un krīžu ilgums ir svarīgi faktori, kas jāņem vērā. LGS priekšlikums pirms stratēģijas apstiprināšanas, jautājumu par dividendēm, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā par to, ka LGS 2024.-2028. pārskata gadu peļņa tiek novirzīta LGS pamatdarbības nodrošināšanai, uzsākto un plānoto investīciju projektu īstenošanai, drošuma un kvalitātes paaugstināšanai, lai nodrošinātu LGS konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi arī nodrošinot LGS darbības atbilstību Komisijas Īstenošanas regulai (ES) 2019/317. Starptautiskais regulējums precīzi nosaka, kādas izmaksas ir iekļaujamas izmaksu bāzē. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| No nozaru politikas dokumentiem uz kapitālsabiedrību attiecināmie horizontālo politiku mērķi | Valsts ilgtspējās attīstības nodrošināšanai būtiskākais ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments Latvijā ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. Transporta jomā stratēģiskā prioritāte attiecībā uz transporta jomu ir Latvijas telpiskās attīstības perspektīva, ar mērķi stiprināt Latvijas un tās reģiona starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgu kā Ziemeļeiropas metropoles un citu valstu lielāko pilsētu starptautisko lomu, kur sasniedzamības uzlabošanai būtiska loma ir tieši gaisa transportam. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam nosaka rīcības virzienus starptautiskās savienojamības uzlabošanai, tajā skaitā, attīstot VAS “Starptautisko Lidostu “Rīga”” (turpmāk – Rīgas lidosta). Plāns paredz arī tranzīta pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu un jaunu tirgu apguvi, veidojot Rīgu par nozīmīgu un modernu multimodālu transporta mezglu. Tas ietver arī infrastruktūras attīstīšanu, lai palielinātu Eiropas vienotā transporta tīkla produktivitāti un sekmētu vides mērķu ievērošanu. Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk – TAP 2027) nosaka mērķus , lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras atbilstību pieaugošajām vides un drošības prasībām. Galvenie uzdevumi ietver jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecību, gaisa satiksmes vadības sistēmu attīstību, bezpilota gaisa kuģu integrāciju gaisa satiksmes vadības sistēmās, un augstas precizitātes navigācijas tehnoloģiju attīstību. Ņemot vērā šos mērķus, sagaidāms, ka tiks īstenota TAP 2027 1. pielikuma 2.3. punktā iekļautā rīcība – “Savlaicīgi nodrošināt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī pieaugošajām vides un drošības prasībām atbilstošu gaisa satiksmes vadības infrastruktūru”. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Stratēģiskie nefinanšu mērķi | Lai sasniegtu izvirzītos stratēģiskos mērķus, LGS jāīsteno aktuāla un ar iesaistītām pusēm (stakeholders) saskaņota gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijas programma, ņemot vērā 2021. gada 1. februāra Komisijas Īstenošanas regulas Nr. 2021/116 par pirmā kopprojekta izveidi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 550/2004 paredzētā Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanas atbalstam, ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 409/2013 un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 716/2014 (turpmāk – CP1 regulējums) noteikto. CP1 regulējumā noteikto prasību, kā arī SESAR projektu un citu Vienotās Eiropas gaisa telpas tiesību aktu prasību īstenošanas plānošana un ieviešanas atskaites gaisa satiksmes modernizācijai Latvijas līmenī ikgadēji ir jāaktualizē Vietējā Vienotās Eiropas Gaisa Telpas Ieviešanas dokumentā (LSSIP). Augstākminētais CP1 regulējuma un Vienotās Eiropas gaisa telpas regulējuma mērķis ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldību, uzlabojot tās lidojumu drošumu un efektivitāti. CP1 ieviešanas noteiktais gala termiņš ir 2027.gada 31.decembris. LGS ir jāveido noturīga infrastruktūra, kas sekmē iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un inovācijas. Plānojot organizācijas un infrastruktūras attīstību, LGS ir jādefinē obligāto minimālo pakalpojumu klāsts, kas jānodrošina gaisa telpas lietotājiem dažādās neplānotās un ārkārtas situācijās, piemēram, kara darbības, epidēmiju, klimata un citu faktoru ietekmē. LGS līdz 2025.gada I. ceturksnim jāizstrādā darbības nepārtrauktības plāns. Pieaugot militāro lidojumu intensitātei, LGS ir jāveicina civilās un militārās sadarbības projekti. Viens no galvenajiem projektiem ir jaunā gaisa satiksmes vadības torņa ēku kompleksa izbūves un aprīkošanas rezultātā ir jānodrošina infrastruktūra, kas pielāgota divējādai lietošanai militārām un civilām vajadzībām. Šai nolūkā jaunā gaisa satiksmes vadības torņa ēku kompleksa būvniecībai ir piesaistīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums ar atbalsta intensitāti 50% apmērā. LGS ir jānodrošina projekta pabeigšana līdz 2026. gada 31. decembrim. Savukārt, pēc ēku kompleksa būvdarbu pabeigšanas, ir jāīsteno tehnoloģiskā aprīkojuma modernizācija. LGS ir jāattīsta sadarbība ar Nacionāliem bruņotiem spēkiem militārā lidlaukā “Lielvārde”, kas vērsta uz ciešāku civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju un civili-militārās mobilitātes stiprināšanu, sniedzot gan tehniskos, gan operacionālos, gan apmācību pakalpojumus, noslēdzot pakalpojumu līgumu 2025.gadā. Lai nodrošinātu jaunā gaisa satiksmes vadības torņa ēku kompleksa aprīkošanu ar mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģisko nodrošinājumu, LGS kā partneris piedalās Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “CP1 Deployment – Synchronised Modernisation of ATM – 22-EU-TG-CLEAN ATM” vienā no sadaļām un atbilstoši līdzfinansējuma līgumā noteiktajam jāizpilda uzņemtās saistības līdz 2025. gada 31. decembrim. LGS vidēja termiņa darbības stratēģijas periodā ir jānodrošina nemainīgi augstu drošuma līmeni atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam.
Līmeņu skaidrojums 112.lpp. : https://www.easa.europa.eu/downloads/120856/en). LGS ir jānodrošina Latvijas darbības uzlabošanas plānā 2025.- 2029. gadam noteiktā mērķa sasniegšanu veiktspējas jomā. Veiktspējas radītājs ir maršruta ATFM kavēšanās minūtes vidēji katrā lidojumā.
Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību un personāla pietiekamību pamatpakalpojumu sniegšanai, kā arī ņemot vērā aktuālo situāciju un pieprasījumu, LGS līdz 2029. gada 31.decembrim ir jāveic vismaz 10 (desmit) gaisa satiksmes vadības dispečeru pilnu apmācību un iesaisti pakalpojumu sniegšanā. LGS tiešā veidā nevar ietekmēt lidojumu skaita dinamiku, tomēr tai jāspēj nodrošināt gaisa satiksmes pakalpojumi visiem gaisa telpas lietotājiem ar saviem cilvēkresursiem un tehniskajiem līdzekļiem. LGS jānodrošinā pakalpojumus gaisa telpas lietotājiem atbilstoši Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (turpmāk – EUROCONTROL) prognozēs (26.02.2024) noteiktajam lidojumu skaitam. Prognozēs noteiktais lidojumu skaits (tūkst.) stratēģijas periodā ir šāds:
LGS līdz 2029. gada 31.decembrim ir jāievieš inovatīvu datu krātuves pakalpojumi, lai nodrošinātu vienotu meteoroloģisko, aeronavigācijas, lidojumu plūsmas un citu būtisku datu apmaiņu, izmantojot vienotā datu saskarni. Projekta ietvaros ir jāveido vienota formāta dažādu aeronavigācijas un tehnisko datu uzkrāšana, kas ļaus attīstīt un sniegt pakalpojumus, kuri šobrīd ir neiespējami slēgto vai nepieejamo dažāda formāta datu dēļ un turpmākajā posmā ļautu konkurēt starpvalstu pakalpojumu sniegšanā atbilstoši jaunākajām Eiropas Komisijas iniciatīvām par efektīvāku aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu. LGS līdz 2027. gada 31. decembrim ir jāattīsta kompetences, lai nodrošinātu bezpilota gaisa kuģu satiksmes pārvaldību visā Latvijas Republikas gaisa telpā, kas ietver secīgi šādus attīstības līmeņa posmus: procedūras; deklarāciju pieeju; pirms U-Space un U-Space. Procedūru līmenī sākotnēji ir jānodrošina manuāla bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumu apstrāde un koordinācija, kas ļaus attīstīt digitāla rīka (UTM sistēmas) ieviešanu ar kura palīdzību tiek nodrošināta informācijas apmaiņa digitālā veidā un informācija. Pirms U-space līmenis un U-space attīstības līmenis paredz UTM sistēmas pielāgošanu U-space darbības modelim un UTM sistēmas sertifikāciju atbilstoši U-space prasībām. Katram attīstības līmeņa realizācijas veidam ir jābūt saskaņotam ar iesaistītajām pusēm. LGS līdz 2028. gada 31. decembrim ir jāievieš sistēmas attālinātai gaisa satiksmes vadībai (Remote tower solutions), kas ļaus ar digitālu risinājumu palīdzību efektīvi attālināti sniegt gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gan reģionālās lidostās ar mazāku intensitāti, gan arī lidlaukos ārpus Latvijas. Turklāt ir jānodrošina konsultatīvs atbalsts Latvijas reģionālo lidostu attīstībai. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Starptautiskā konkurētspēja un eksportspēja | Lai panāktu konkurētspējas palielināšanos, LGS ir jāattīsta līderība, ar mērķi iesaistītes pārrobežu projektu izstrādē un realizācijā. LGS arī turpmāk aktīvi jāiesaistās EUROCONTROL, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB), Civilās aeronavigācijas pakalpojumu organizācijas (CANSO) un gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju alianses BOREALIS darbībā. LGS ir jāstiprina konkurētspēja gan Baltijas, gan Eiropas mērogā, ieņemot vadošās pozīcijas ekonomisko izmaksu efektivitātes rādītājā “gate -to- gate” (“no vārtiem līdz vārtiem”). Šo rādītāju definē kā kopējās gaisa satiksmes vadības nodrošināšanas izmaksas, pievienojot arī izmaksas, kas rodas gaisa telpas lietotājiem gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības kavējumu dēļ, kas tiek dalīts ar sniegto pakalpojumu stundu skaitu. Ekonomisko izmaksu efektivitātes salīdzinošo analīzi katru gadu veic EUROCONTROL. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ES klimata mērķi/ Ilgtspējas mērķi | LGS klimata mērķi gaisa satiksmes vadības jomā ir vērsti uz nepārtrauktu tehnoloģisko modernizāciju, uzlabojot gaisa satiksmes vadības sistēmas modernizāciju un attīstību. Starptautiskā lidosta “Rīga” ir kritiski svarīgs Eiropas transporta tīkla infrastruktūras objekts, kā arī nozīmīgs multimodāls savienojuma punkts Ziemeļjūras – Baltijas transporta koridorā. LGS ir jānodrošina konkurētspējīgi, efektīvi un droši aeronavigācijas pakalpojumi starptautiskajā lidostā “Rīga”, tai skaitā sadarbībā ar ieinteresētam pusēm attīstot risinājumus, kā rezultātā var palielināt skrejceļa kapacitāti un samazināt ietekmi uz vidi, atbilstoši Zaļā kursa noteiktiem mērķiem un iniciatīvām. LGS ir jāturpina pilnveidot risinājumus, kas veicina gaisa kuģu radītā piesārņojuma (trokšņi, CO2, NOx) samazināšanu, piemēram, uzlabojot procedūras gaisa kuģu apkalpošanai lidlaukā un termināļa teritorijā (piemēram, A-CDM projekts un citi), kā arī papildinot augstas precizitātes navigācijas procedūras (PBN projekts). Attīstot infrastruktūru LGS ir jāuzlabo tās energoefektivitāte un jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana (saules paneļi, citi alternatīvās enerģijas iegūšanas veidi). Jaunā gaisa satiksmes vadības torņa ēku kompleksa būvniecībā ir jāievieš ilgtspējīgas ēku prasības attiecībā uz ēkas energoefektivitāti, datu centru un iekārtu darbību, kā arī uzlabotu pakalpojumu procedūru ieviešana, kas sekmē vides piesārņojuma mazināšanu – CO2, NOx un trokšņu līmeņa samazinājumu Rīgas lidostā un tās apkārtnē. Lai īstenotu 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2022/2464 ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 013/34/ES ilgtspējas ziņojumu izstrādes un publiskošanas prasības, LGS ir jāīsteno investīciju projekti un jānodrošina tās pakalpojumu sniegšana tādā veidā, kas sekmē ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un ir vērsti uz šādu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu: – 8. mērķis: Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem. LGS ir jāaizsargā darba ņēmēju tiesības un jāveicina drošu darba vide, veicot pasākumus, lai nodrošinātu darbiniekiem (jo īpaši tehnisko darbinieku un gaisa satiksmes vadības dispečeru) drošu darba vidi, kas ļautu netraucēti sniegt drošus (drošība un drošums) pakalpojumus. – 9. mērķis: Veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas. Ir jāveido kvalitatīva, uzticama, ilgtspējīga un noturīga infrastruktūra, tostarp reģionālā un pārrobežu infrastruktūru, veicot plānotus ieguldījumus aeronavigācijas infrastruktūras modernizācijā, un pastāvīgi to pilnveidojot, lai nodrošinātu mūsdienīgus pakalpojumus gan Latvijas gaisa telpā, gan pārrobežu pārlidojumos. – 13. mērķis: Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi. LGS, izstrādājot investīciju plānus un darbības plānus, klimata pārmaiņu jomā ir jāiestrādā valsts politikā noteiktie mērķi, ilgtermiņā sasniedzot uzņēmuma klimatneitralitāti. Īstenojot inovāciju projektus un infrastruktūras modernizācijas projektos, jāpievērš uzmanība, lai īstenoto pasākumu rezultātā sniegtie aeronavigācijas pakalpojumi sekmētu gaisa kuģu radīto CO2, NOx un trokšnu piesārņojuma samazinājumu, īpaši Rīgas lidostā un tās apkaimē. Plānojot infrastruktūru, būtiska loma ir ēku un telpu piekļūstamības nodrošināšanai. Secīgi ir jāveido atbilstošāku un modernāku darba vide darbiniekiem un apmeklētājiem. Infrastruktūras pieejamība ir jānodrošina personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Korporatīvā pārvaldība un sociālā atbildība | LGS arī turpmāk savā darbībā jāievēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu un citus tiesību aktus un vadlīnijas, kā arī Korporatīvās pārvaldības kodeksā noteiktos labas korporatīvās pārvaldības ieteikumus. LGS kā lielai kapitālsabiedrībai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.2 pantu un Pārejas noteikumu 33. punktu, sākot ar 2026. gadu par 2025. finanšu gadu būs pienākums sagatavot nefinanšu paziņojumu. LGS ir jāturpina īstenot atbildīga darba devēja politiku, nodrošinot darbaspēka pēctecību un aizvietojamību sadarbībā ar augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādēm. LGS vispārējās efektivitātes nodrošināšanai un procesu pilnveidošanai, ir jāīsteno atbilstoša kvalitātes politika. Lai īstenotu Sabiedrības vērtības attiecībā uz profesionāliem darbiniekiem, apmierinātiem klientiem, kā arī mūsdienīgām un perspektīvām tehnoloģijām, Sabiedrībai ir jāattīsta uz klientu interesēm vērstus pakalpojumus un jānodrošina ieinteresēto pušu iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā. | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Pētniecības un attīstības mērķi. Inovācijas. | LGS pētniecības un attīstības mērķu noteikšana ir apgrūtināta, ņemot vērā, ka Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplānā noteiktiem uzdevumiem jau ir veikta tā saucamā pētniecības un attīstības fāze, ko veic SESAR (Single European Sky ATM Research) kopuzņēmums ar mērķi nodrošināt drošu, efektīvu un ekoloģiski ilgtspējīgu gaisa transporta attīstību, modernizējot Eiropas un globālo gaisa satiksmes vadības sistēmu. SESAR atbild par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības ģenerālplāna īstenošanu un viens no uzdevumiem ir organizēt tehnisku pētniecības un izstrādes, apstiprināšanas un izpētes darbu, kas jāveic tā pakļautībā, izvairoties no darbību sadrumstalotības. LGS ir jāturpina dalību inovatīvu pakalpojumu un risinājumu prototipu izstrādes un testēšanas projektos gan vietējas, gan pārrobežu sadarbības ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot bezpilota gaisa kuģu un ar to saistīto tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, tādējādi sekmējot transporta mobilitātes straujo attīstību. Jāturpina arī dalība pētniecības programmā HORIZON, izstrādājot inovatīvu pakalpojumu un risinājumu prototipus, un testēšanas projektus, pievēršot uzmanību bezpilota gaisa kuģu un saistīto tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācijas publiskošana | LGS ir jāuztur tīmekļa vietne saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”. LGS vidēja termiņa darbības stratēģijas periodā ir jānodrošina informācijas publiskošanu Sabiedrības tīmekļa vietnē, kā arī jāizstrādā paziņojums par korporatīvo pārvaldību. LGS kā lielai kapitālsabiedrībai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58.2 pantu ir pienākums sākot ar 2025. pārskata gadu sagatavot ilgtspējas ziņojumu atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4.pantā noteiktajam. |
Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve
VAS “Latvijas gaisa satiksme” I.Strautmane
Atpakaļ