Your loyal guide in the sky

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.
1.2. Kodekss attiecas uz visiem LGS darbiniekiem un amatpersonām (turpmāk – darbinieki).
1.3. LGS ievēro šādus ētikas pamatprincipus – godīgums, taisnīgums, atklātums, lojalitāte, atbildīgums, profesionalitāte, vienlīdzība un cieņa, uz kuriem balstīti Kodeksā noteiktie pienākumi.
1.4. Kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā profesionālajā un personiskajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas.

LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

Izpildot Ministru kabineta 2017. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” prasības, VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir veikusi nepieciešamos pasākumus.

LGS Korupcijas un interešu konflikta novēršanas politikas mērķis ir nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem pilnīgu izpratni par to, kādās darbībās un formās izpaužas korupcija, interešu konflikts, lai uzņēmuma darbinieki varētu izvērtēt savas rīcības atbilstību spēkā esošo iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām un nepieļautu to pārkāpumus.

LGS darbojas personāla atlases sistēma, kas ir noteikta uzņēmuma iekšējās procedūrās. Vakances tiek aizpildītas gan konkursu kārtībā, gan piemērojot citas atlases metodes. Informācija par vakancēm tiek ievietota LGS mājaslapā. Tāpat, ņemot vērā minēto MK noteikumu prasības, ir izstrādāta un apstiprināta iekšējā procedūra “Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai VAS “Latvijas gaisa satiksme””. Procedūra precizē ar iekšējo kontroli saistītos jautājumus un ar to ir iepazīstināti LGS darbinieki.

Procedūra regulāri tiek aktualizēta, kā piemēram, 2023. gadā tajā veikti grozījumi atbilstoši notikušajām izmaiņām LGS struktūrā, kā arī tika pārskatīti ar darba pienākumu veikšanu saistītie riski. LGS darbinieki piedalījās KNAB organizētajā seminārā par korupcijas novēršanasjautājumiem. Iekšējās kontroles jautājumi tika ietverti un skatīti arī notikušo iekšējo audituietvaros.

Attiecībā uz korupcijas risku novēršanu, LGS realizē un pilnveido darba metodes un procedūras, kas ir vērstas uz iespējami augstāko drošuma sasniegšanu un palīdz sniegt aeronavigācijas pakalpojumus ar tiem atbilstošiem resursiem, kas ievērotu starptautiskos un valsts likumus un standartus.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) galvenais pamatdarbības veids ir aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšana visiem Latvijas gaisa telpas lietotājiem.
Gaisa kuģu lidojumi ietekmē vidi dažādos veidos, tomēr galvenie gaisa satiksmes vides jautājumi ir to rezultātā radusies klimatu ietekmējošo gāžu un citu izmešu emisija atmosfērā, kā arī troksnis.

LGS, izprotot dabas aizsardzības aspektu nozīmīgumu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas jomā, apņemas atbilstoši savām finansiālajām un tehniskajām iespējām, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu drošuma politikai uzņēmumā, samazināt gaisa kuģu lidojumu rezultātā radušos ietekmi uz vidi. Lai izpildītu šo apņemšanos, LGS:

– strādā saskaņā ar Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko vides tiesību aktu noteikumiem un citām saistošām prasībām, kā arī seko līdzi to attīstībai;
– savā darbībā izmanto International Civil Aviation Organization (ICAO), European Organization for the Safety of Air Navigation (EUROCONTROL), Civil Air Navigation Services Organization (CANSO) vadlīnijas un rekomendācijas, kas vērstas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vides ietekmes aspektiem;
– savā ikdienas darbībā izmanto vides piesārņojuma novēršanas principus;
– mazina gaisa satiksmes ietekmi uz vidi, nepārtraukti pilnveidojot aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti;
– sadarbojas ar citu valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem informācijas apmaiņā;
– aktīvi darbojas vietējos un starptautiskajos pasākumos, kas veltīti kaitīgās ietekmes uz vidi samazināšanas jautājumiem un ilgtspējīgu, videi nekaitīgu aeronavigācijas servisu nodrošināšanu;
– strādā pie uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas pilnveidošanas un ieviešanas.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.
1.2. Kodekss attiecas uz visiem LGS darbiniekiem un amatpersonām (turpmāk – darbinieki).
1.3. LGS ievēro šādus ētikas pamatprincipus – godīgums, taisnīgums, atklātums, lojalitāte, atbildīgums, profesionalitāte, vienlīdzība un cieņa, uz kuriem balstīti Kodeksā noteiktie pienākumi.
1.4. Kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā profesionālajā un personiskajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas.

2. LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

3. Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

4. Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

5. Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

Paredzamie riska faktori

Finanšu riski

• Finanšu resursa pieejamība, t.sk. kredītlikmju risks, lai nodrošinātu atbilstošas tehnoloģijas un cilvēkresursus pakalpojumu sniegšanai;
• Nesavlaicīga klientu maksājumu veikšana;
• Valūtas maiņas risks;
• Likviditātes risks.

Operacionālie riski

• Ar civilo aviāciju nesaskaņota gaisa telpas zonas nodalīšana militārām vajadzībām, kas ietekmē lidojumu efektivitāti un gaisa telpas kapacitāti;
• Cilvēciskā faktora un savlaicīgu procesu pārmaiņu vadības risks, mainoties normatīvajam regulējumam vai darbības apstākļiem
• Nestabila tehnoloģiju darbība, jauno tehnoloģiju integritātes trūkums, inovatīvu drošības infrastruktūras un pakalpojumu ieviešana, lai novērstu vai maksimāli minimizētu funkcionālo sistēmu ievainojamības risku;
• Avionozarē strādājošo darbinieku streiki.

Reputācijas riski

• Nepatiesas informācijas par LGS darbību izplatīšana publiskajā telpā;
• Krāpšanas un korupcijas riski, kad lēmumi var tikt pieņemti savu vai citas personas interešu labā, nepienākošos labumu gūšana, nodarot kaitējumu uzņēmumam un tā tēlam.

Stratēģiskie riski

• Savlaicīgi neizstrādāts normatīvo aktu ietvars LGS pakalpojumu sniegšanai, kas ietekmē trešo pušu rīcību LGS pakalpojumu sniegšanas jomās, radot nepietiekami regulētu vidi;
• Industrijas kapacitāte jaunu nozares attīstībai atbilstošu tehnoloģiju izstrādē;
• Neprognozēts lidojumu intensitātes pieaugums vai kritums, kas ievērojami pārsniedz plānoto scenāriju, var radīt risku, ka LGS GSV dispečeri nespēj paredzētajā laikā apkalpot visus gaisa kuģus maršrutā, rezultātā palielinoties kavējuma minūtēm lidojuma maršrutā;
• Kapacitātes un resursu pieejamība pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai;
• Konkurētspējas saglabāšana globalizācijas kontekstā.

LGS risku pārvaldības, interešu konflikta novēršanas, korupcijas apkarošanas politika

LGS veiktie pasākumi, pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai

SATURS

1. Vispārīgie noteikumi
2. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma
3. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana, apstrāde un izskatīšanas kārtība
4. Personas datu aizsardzība un datu apstrāde
5. Trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas
6. Citi noteikumi
7. Trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapa (1.pielikums)

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Procedūras pamats ir:

1.1.1. Trauksmes celšanas likums, kas nosaka tiesības ikvienam darbiniekam un saistītām personām tiesības celt trauksmi par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
1.1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019.gada 23.oktobris) par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

1.2. Trauksmes celšanas likuma 5.pantā noteiktais paredz LGS pienākumu izveidot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, saskaņā ar kuru ir skaidri saprotama trauksmes celšanas kārtība, trauksmes cēlēja ziņojuma sagatavošana, tā izvērtēšana un nodošana kompetentajai institūcijai, kā arī atgriezeniskā saite par ziņojuma izskatīšanas gaitu.

1.3. Trauksmes celšanas sistēma ir LGS pārvaldības un iekšējās kontroles rīks, kas nodrošina savlaicīgu pārkāpumu novēršanu. Tās galvenie uzdevumi ir trauksmes celšanas mehānisma izveide, trauksmes celšanas sistēmas darbības nodrošināšana un trauksmes cēlēja aizsardzības nodrošināšana.

1.4. Procedūras mērķis ir likumīgas, godprātīgas, atklātas un pārredzamas darba vides izveides veicināšana, izmantojot trauksmes cēlāja tiesības ziņot par iespējamu tiesību normu pārkāpumu.

1.5. Trauksmes celšanas jēdzieni:

1.5.1. Trauksmes cēlējs – fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas Tas nozīmē, ka trauksmes cēlējs sniedz ziņas par:
• iespējams aizdomīgu rīcību, kas iegūta saistībā ar trauksmes cēlēja darba pienākumu veikšanu, pienākumu veikšanu prakses vietā, vai iegūta pēc darba paveikšanas, vai citādi (uzņēmuma, sadarbības, pakalpojuma u.c. līguma pamats) esot saistībā LGS.
• Trauksmes cēlējam sniedzot informāciju jābūt pārliecībai, ka sniegtā informācija ir patiesa, jo apzināta nepatiesu ziņu sniegšana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

1.5.2. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par šādiem pārkāpumiem:

1.5.2.1. Amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
1.5.2.2. Korupciju;
1.5.2.3. Krāpšanu;
1.5.2.4. Finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu;
1.5.2.5. Izvairīšanos no nodokļu samaksas;
1.5.2.6. Sabiedrības veselības apdraudējumu;
1.5.2.7. Pārtikas, vides un būvniecības drošības apdraudējumu;
1.5.2.8. Pretradiācijas aizsardzību un kodoldrošumu;
1.5.2.9. Vides drošības apdraudējumu, tostarp rīcību, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
1.5.2.10. Darba drošības apdraudējumu;
1.5.2.11. Sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
1.5.2.12. Cilvēktiesību pārkāpumu;
1.5.2.13. Pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā;
1.5.2.14. Pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšanu un cita nelikumīgu rīcību, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
1.5.2.15. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanas novēršanu;
1.5.2.16. Konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
1.5.2.17. Pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
1.5.2.18. Pārkāpumi transporta drošībā;
1.5.2.19. Pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
1.5.2.20. Pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
1.5.2.21. Patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumi;
1.5.2.22. Privātās dzīves, personas datu aizsardzības un informācijas sistēmu drošības pārkāpumi.

• Trauksmes cēlējs ziņo par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, iespējamu administratīvo pārkāpumu vai citu iespējamu tiesību normu pārkāpumu (darbību vai bezdarbību), tostarp rīcību, kas ir pretēja tiesību akta mērķim, kā arī par ētikas vai profesionālu normu pārkāpumu. Ar iespējamu pārkāpumu saprot tādu pārkāpumu, kas ir noticis, notiek vai var notikt un trauksmes cēlējam par tā notikšanu ir pamatotas bažas, aizdomas vai pārliecība. Prasība pievienot pierādījumus nav obligāta, tomēr iespēju robežās ir jāpārliecinās par informācijas patiesumu.
• Iespējamais pārkāpums ir saistīts ar draudiem sabiedrībai, proti, par tādu organizācijas rīcību, kuras rezultātā var tikt apdraudēta noteikta sabiedrības daļa vai tikt aizskartas sabiedrībai būtiskas intereses. Valsts noslēpuma saturošas informācijas izpaušana vai ziņošana par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.

1.5.3. Atbildīgā persona – nodarbinātais, kurš saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, veic kontaktpersonas pienākumus.
1.5.4. Kompetentā institūcija – ikviena publiskas personas institūcija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnībā vai daļēji atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija, nozares vadošā iestāde (institūcija) vai institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli jautājumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra — atbilstoši to kompetencei, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums.

2. IEKŠĒJĀ TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMA

2.1. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir darbību kopums un personu iesaiste, lai nodrošinātu informācijas nodošanu par trauksmes celšanu atbildīgajai personai un atbildīgās personas turpmāko rīcību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.

2.2. LGS atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos un tās aizvietotājs tiek nozīmēti ar LGS valdes priekšsēdētaja rīkojumu. Par atbildīgo personu trauksmes celšanas jomā ir noteikts Stratēģiskās plānošanas un administratīvā atbalsta departamenta Juridiskās un personāla vadības nodaļas vecākais juriskonsults – Margita Zaiceva.

2.3. Atbildīgā persona ir atbildīga par trauksmes cēlēja ziņojuma (turpmāk – Ziņojums) saņemšanu, reģistrēšanu, pseidonomizēšanu, glabāšanu un dzēšanu. Ziņojuma izvērtēšanu gan pirms šķietami (lai atzītu vai neatzītu par Ziņojumu), gan pēc būtības veic atsevišķi sasaukta Komisija 3 (trīs) locekļu sastāvā. Atbildīgā persona veic turpmāku Ziņojuma koordinēšanu atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajam.

2.4. LGS Atbildīgā persona:

2.4.1. Saņem un reģistrē rakstveidā vai mutiski saņemtos trauksmes cēlēja ziņojumus.
2.4.2. Veic pirmšķietamo ziņojuma izvērtēšanu un tā atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm.
2.4.3. Pseidonimizē saņemtos ziņojumus, veic to pienācīgu uzglabāšanu un/vai iznīcināšanu.
2.4.4. Uzrauga iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, nodrošina informācijas pieejamību LGS darbiniekiem un nodrošina citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.
2.4.5. Atbild par LGS iekšējās trauksmes celšanas lietvedības reģistra izveidi un uzturēšanu.
2.4.6. Atbild par trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību.

2.5. Vienkāršotai trauksmes celšanas ziņojuma sagatavošanai LGS ir apstiprinājusi Ziņojuma veidlapu (skatīt 1.pielikumu), kura ir pieejama LGS mājas lapā www.lgs.lv, sadaļā – Trauksmes celšana.

2.6. Trauksmes celšanas iesniegumu vai ziņojuma veidlapu LGS darbinieki un saistītās personas var iesniegt:

2.6.1. Parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, izmantojot elektroniskā pasta adresi trauksmescelsana@lgs.lv ;
2.6.2. Pašrocīgi parakstītu, nosūtot pa pastu VAS Latvijas gaisa satiksme, Muzeju iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads, LV-1053, Latvija, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.
2.6.3. Klātienē, iesniedzot Trauksmes celšanas iesniegumu vai ziņojuma veidlapu LGS atbildīgajai personai.

2.7. Elektroniskā pasta adresei trauksmescelsana@lgs.lv piekļuve ir tikai LGS atbildīgajai personai un tās aizvietotājam, kura pienākums ir vismaz reizi dienā pārbaudīt norādīto e-pasta adresi.

2.8. Informāciju par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu LGS darbinieki, praksē esošas personas un saistītās personas iegūst:

2.8.1. uzsākot darba vai prakses attiecības – iepazīstoties ar iekšējās darba kārtības noteikumiem, kā arī LGS mājas lapā www.lgs.lv sadaļā – Trauksmes celšana.
2.8.2. LGS darba attiecībās esošie darbinieki informāciju saņem elektroniski uz LGS piešķirto darbinieka e-pasta adresi un LGS iekšējā sistēmā: http://intra.lgs.lv/.

2.8.3. Ar LGS saistītās personas informāciju par trauksmes celšanas sistēmu un ziņošanas kanāliem var iegūt LGS mājas lapā www.lgs.lv sadaļā – Trauksmes celšana.

3. TRAUKSMES CĒLĒJA ZIŅOJUMA IESNIEGŠANA, APSTRĀDE UN IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

3.1. Trauksmes cēlēja ziņojumu noformē, ievērojot Iesniegumu likuma 3.pantā noteikto un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī izmantojot LGS sagatavoto ziņojuma veidlapu.

3.2. Trauksmes cēlēja ziņojumā norāda trauksmes cēlēja rīcībā esošo informāciju par iespējamo pārkāpumu, norādot:

3.2.1. pārkāpuma aprakstu un minot konkrētus faktus;
3.2.2. informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šī pārkāpuma izdarīšanā;
3.2.3. vai informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu;
3.2.4. vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš, pievienojot atbildi, ja tāda ir saņemta;
3.2.5. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina minētos apstākļus.

3.3. Atbildīgā persona, saņemot personas ziņojumu vai iesniegumu, kurš noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, nekavējoties reģistrē to Iekšējās trauksmes cēlēju reģistrā, kas ir atsevišķs lietvedības reģistrs, pseidonomizējot trauksmes cēlēja personas datus un anonimizējot citu informāciju, kas atklāj vai varētu atklāt iesnieguma iesniedzēja identitāti.

3.4. Atbildīgā persona saņemto ziņojumu glabā slēdzamā telpā/skapī ar ierobežotu piekļuvi, ja tas ir saņemts papīra formātā. Gadījumā, ja ziņojums saņemts elektroniski, tad atbildīgā persona ziņojumu šifrē ar paroli.

3.5. Saņemot anonīmu iesniegumu, atbildīgā persona reģistrē to trauksmes cēlēju ziņojumu reģistrā kā anonīmu ziņojumu, lai gan Trauksmes celšanas likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Tomēr LGS ir apņēmies iespēju robežās izvērtēt arī anonīmus ziņojumus. Atbildīgā persona anonīmo ziņojumu iespēju robežās izvērtē pēc būtības un nepieciešamības gadījumā sasauc Komisiju šīs Procedūras 3.12. punktā noteiktajā kārtībā izvērtēšanas turpināšanai un gala slēdziena sagatavošanai, tomēr anonīma ziņojuma gadījumā personai ir jāapzinās, ka var tikt apgrūtināta ziņojuma objektīva izvērtēšana kā arī objektīvu secinājumu izdarīšana un koriģējošo pasākumu ieviešana.

3.6. Iekšējās trauksmes cēlēju ziņojumu reģistram, reģistrētajiem ziņojumiem, tiem pievienotajiem dokumentiem un citiem pievienotiem materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

3.7. Saņemot iesniegumu, kas noformēts kā Ziņojums, Atbildīgā persona ne vēlāk kā 2 (divu) darba dienu laikā informē LGS valdi par saņemtu iesniegumu, kas, ievērojot izskatāmo jautājumu, sasauc komisiju 3 (trīs) locekļu sastāvā. Gadījumā, ja Ziņojuma saturs ir par LGS valdi, Atbildīgā persona komisiju sasauc pēc savas iniciatīvas. Komisija nav patstāvīga komisija, tā tiek izveidota pēc nepieciešamības katram gadījumam atsevišķi. Komisija var izlemt par papildus locekļu pieaicināšanu, ja rodas tāda nepieciešamība.

3.8. Ne vēlāk kā 7 (septiņi) dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas, Komisija izvērtē tā pirmšķietamu atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm un pieņem lēmumu par tā atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Atbildīgā persona rakstveidā informē iesniedzēju 3 (trīs) dienu laikā no Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas. Persona ziņojumā var norādīt, ka nevēlas saņemt šādu paziņojumu, tādā gadījumā Atbildīgā persona paziņojumu iesniedzējam nesūta. Gadījumā, ja atbildīgā persona ziņojumā konstatē trūkumus, kas varētu būt radušies neuzmanības dēļ, tā ir tiesīga sazināties ar iesniedzēju un lūgt trūkumu novēršanu, precizējot ziņojumu.

3.9. Trauksmes celšanas likuma 7.pantā minēto lēmumu un atbildes trauksmes cēlējam par Ziņojuma izskatīšanas gaitu un gala rezultātu paraksta Atbildīgā persona vai tās aizvietotājs Atbildīgās personas prombūtnes laikā.

3.10. Ja iesniegums netiek atzīts par trauksmes celšanas ziņojumu, bet iesniedzējs veidlapā norādījis, ka vēlas saņemt atbildi pēc būtības, atbildīgā persona nodod iesniegumu lietvedības speciālistam iesnieguma reģistrēšanai kā saņemto korespondenci, izdarot atbilstošas atzīmes iekšējā trauksmes celšanas reģistrā un uz saņemtā iesnieguma atzīmējot, ka nav ticis atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.

3.11. Ja Komisija konstatē, ka iesniegtajā ziņojumā norādītais iespējamais pārkāpums nav LGS kompetencē, Atbildīgā persona 7 (septiņu) dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta to kompetentajai institūcijai pēc piekritības un par to rakstveidā informē iesniedzēju.

3.12. Pēc lēmuma par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu pieņemšanas, Komisija, kas sasaukta šo noteikumu 3.7. un 3.8. punktos noteiktajā kārtībā, komisijas sēžu laikā izskata trauksmes cēlēja ziņojumu pēc būtības..

3.13. Komisijas locekļiem ir tiesības iepazīties ar ziņojumu, visiem dokumentiem un/vai materiāliem, kas saistīti vai attiecas uz Ziņojumā norādītajiem apstākļiem. Komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citiem LGS darbiniekiem, kura nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.

3.14. Komisijas pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu ziņojuma izskatīšanu.

3.15. Par Ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā 2 (divi) mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums tika atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Galīgais ziņojuma izskatīšanas termiņš atkarīgs no ziņojumā norādītā iespējamā pārkāpuma apstākļiem.

3.16. Ja ziņojuma izskatīšanas laikā Komisija konstatē, ka ir vai var tikt radīts pārkāpums, Komisija sagatavo gala slēdzienu un LGS valde, nepārkāpjot savas kompetences robežas, veic atbilstošus pasākumus pārkāpuma vai tā radīto seku novēršanai, organizē koriģējošu darbību vai citu pasākumu izpildi turpmāku iespējamo pārkāpumu novēršanai.

3.17. Ja Komisijai ziņojuma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav Komisijas un LGS kompetencē, tā Ziņojumu pārsūta tālākai izskatīšanai attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai, tiesībsargājošajai iestādei vai trauksmes cēlēju kontaktpunktam (Valsts kanceleja), un par to rakstveidā informē iesnieguma iesniedzēju.

3.18. Pēc trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanas un Komisijas gala slēdziena noformēšanas, Atbildīgā persona informē trauksmes cēlēju par konstatētajiem faktiem un pieņemto lēmumu vai veiktajā darbībām.

3.19. Par pārkāpumiem, kurus palīdzējis atklāt trauksmes cēlējs, LGS sniedz informāciju publiski, neatklājot un neapdraudot trauksmes cēlēja identitāti un ievērojot vispārējās datu aizsardzības prasības, izņemot gadījumu, kad trauksmes cēlējs iebilst pret publiskošanu.

4. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA UN DATU APSTRĀDE

4.1. Trauksmes cēlēja un iespējamā pārkāpēja personas dati tiek apstrādāti tikai ar mērķi nodrošināt LGS pienākumus Trauksmes celšanas likuma ietvarā, izvērtējot saņemto Ziņojumu.

4.2. Atbildīgā persona, LGS valde un Komisija nodrošina, ka netiek izpausta trauksmes cēlēja un Ziņojumā minēto personu (iespējamā pārkāpumā iesaistītās personas) identitāte. Atbildīgajai personai, LGS valdei un Komisijai ir aizliegts izpaust trešajām personām tās rīcībā esošos ar Ziņojumu saistītos personas datus bez pamatota iemesla vai trauksmes cēlēja atsevišķas piekrišanas, izņemot gadījumu, kad Ziņojums tiek pārsūtīts kompetentajai iestādei vai kontaktpunktam. Informāciju var sniegt tikai personai vai institūcijai, kurai tā nepieciešama trauksmes cēlēja Ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja, viņa radinieku vai saistīto personu aizsardzībai.

4.3. Visai informācijai, kas saņemta trauksmes celšanas ziņojuma sakarā (ziņojums, reģistrs, pievienotie dokumenti un materiāli) ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

4.4. Informācijas izpaušanas aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs, viņa radinieks vai saistītā persona šo informāciju izpauž pati vai arī trauksme tiek celta publiski.

4.5. Ziņojumus un visu ar to saistīto informāciju, LGS glabā 5 (pieci) gadus pēc Komisijas gala slēdziena un izvērtēšanas procesa pabeigšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pēc šajā punktā norādīta termiņa beigām Ziņojums un ar to saistītā informācija tiek iznīcināta vai dzēsta, ja vien nav uzsākta tiesvedība Ziņojuma pārkāpuma sakarā.

4.6. Tāds ziņojums, kas nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu un ir reģistrēts LGS saņemtajā korespondencē, kā fiziskas personas iesniegums, tiek glabāts 5 (pieci) gadus pēc Komisijas lēmuma par neatzīšanu par Ziņojumu nosūtīšanas iesniedzējam..

5. TRAUKSMES CĒLĒJA AIZSARDZĪBAS GARANTIJAS

5.1. LGS ievēro visus Trauksmes celšanas likumā noteiktos aizliegumus attiecībā uz trauksmes cēlējam radītajām nelabvēlīgajām sekām, proti, atbrīvošanu no darba vai amata, tostarp, nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts, pazemināšanu amatā, pārcelšanu citā darbā, profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas liegšanu, darba vai amata pienākumu, darba laika vai samaksas mainīšanu, negatīva darba novērtējuma sniegšanu, goda, cieņas un reputācijas aizskaršanu, licences un atļauju anulēšanu, vienpusēju atkāpšanos no līguma vai tā izbeigšanu, ārsta atzinuma pieprasīšanu, vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpšanu, vai citu tiešu vai netiešu nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

5.2. Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi Trauksmes celšanas likuma noteiktajā kārtībā, viņam, viņa radiniekiem un saistītajām personām ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 10.pantu.

6. CITI NOTEIKUMI

Šī Procedūra ir spēkā tiktāl, cik tās noteikumi nav pretēji Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un stājas spēkā pēc tās apstiprināšanas.