Your loyal guide in the sky

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.
1.2. Kodekss attiecas uz visiem LGS darbiniekiem un amatpersonām (turpmāk – darbinieki).
1.3. LGS ievēro šādus ētikas pamatprincipus – godīgums, taisnīgums, atklātums, lojalitāte, atbildīgums, profesionalitāte, vienlīdzība un cieņa, uz kuriem balstīti Kodeksā noteiktie pienākumi.
1.4. Kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā profesionālajā un personiskajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas.

LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

Izpildot Ministru kabineta 2017. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 630 “Noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā” prasības, VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir veikusi nepieciešamos pasākumus.

LGS Korupcijas un interešu konflikta novēršanas politikas mērķis ir nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem pilnīgu izpratni par to, kādās darbībās un formās izpaužas korupcija, interešu konflikts, lai uzņēmuma darbinieki varētu izvērtēt savas rīcības atbilstību spēkā esošo iekšējo un ārējo normatīvo aktu prasībām un nepieļautu to pārkāpumus.

LGS darbojas personāla atlases sistēma, kas ir noteikta uzņēmuma iekšējās procedūrās. Vakances tiek aizpildītas gan konkursu kārtībā, gan piemērojot citas atlases metodes. Informācija par vakancēm tiek ievietota LGS mājaslapā. Tāpat, ņemot vērā minēto MK noteikumu prasības, ir izstrādāta un apstiprināta iekšējā procedūra “Iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai VAS “Latvijas gaisa satiksme””. Procedūra precizē ar iekšējo kontroli saistītos jautājumus un ar to ir iepazīstināti LGS darbinieki.

Procedūra regulāri tiek aktualizēta, kā piemēram, 2023. gadā tajā veikti grozījumi atbilstoši notikušajām izmaiņām LGS struktūrā, kā arī tika pārskatīti ar darba pienākumu veikšanu saistītie riski. LGS darbinieki piedalījās KNAB organizētajā seminārā par korupcijas novēršanasjautājumiem. Iekšējās kontroles jautājumi tika ietverti un skatīti arī notikušo iekšējo audituietvaros.

Attiecībā uz korupcijas risku novēršanu, LGS realizē un pilnveido darba metodes un procedūras, kas ir vērstas uz iespējami augstāko drošuma sasniegšanu un palīdz sniegt aeronavigācijas pakalpojumus ar tiem atbilstošiem resursiem, kas ievērotu starptautiskos un valsts likumus un standartus.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) galvenais pamatdarbības veids ir aeronavigācijas pakalpojumu nodrošināšana visiem Latvijas gaisa telpas lietotājiem.
Gaisa kuģu lidojumi ietekmē vidi dažādos veidos, tomēr galvenie gaisa satiksmes vides jautājumi ir to rezultātā radusies klimatu ietekmējošo gāžu un citu izmešu emisija atmosfērā, kā arī troksnis.

LGS, izprotot dabas aizsardzības aspektu nozīmīgumu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas jomā, apņemas atbilstoši savām finansiālajām un tehniskajām iespējām, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu drošuma politikai uzņēmumā, samazināt gaisa kuģu lidojumu rezultātā radušos ietekmi uz vidi. Lai izpildītu šo apņemšanos, LGS:

– strādā saskaņā ar Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko vides tiesību aktu noteikumiem un citām saistošām prasībām, kā arī seko līdzi to attīstībai;
– savā darbībā izmanto International Civil Aviation Organization (ICAO), European Organization for the Safety of Air Navigation (EUROCONTROL), Civil Air Navigation Services Organization (CANSO) vadlīnijas un rekomendācijas, kas vērstas uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju vides ietekmes aspektiem;
– savā ikdienas darbībā izmanto vides piesārņojuma novēršanas principus;
– mazina gaisa satiksmes ietekmi uz vidi, nepārtraukti pilnveidojot aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti;
– sadarbojas ar citu valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem informācijas apmaiņā;
– aktīvi darbojas vietējos un starptautiskajos pasākumos, kas veltīti kaitīgās ietekmes uz vidi samazināšanas jautājumiem un ilgtspējīgu, videi nekaitīgu aeronavigācijas servisu nodrošināšanu;
– strādā pie uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas pilnveidošanas un ieviešanas.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.
1.2. Kodekss attiecas uz visiem LGS darbiniekiem un amatpersonām (turpmāk – darbinieki).
1.3. LGS ievēro šādus ētikas pamatprincipus – godīgums, taisnīgums, atklātums, lojalitāte, atbildīgums, profesionalitāte, vienlīdzība un cieņa, uz kuriem balstīti Kodeksā noteiktie pienākumi.
1.4. Kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā profesionālajā un personiskajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas.

2. LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

3. Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

4. Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

5. Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

Paredzamie riska faktori

Finanšu riski

• Finanšu resursa pieejamība, t.sk. kredītlikmju risks, lai nodrošinātu atbilstošas tehnoloģijas un cilvēkresursus pakalpojumu sniegšanai;
• Nesavlaicīga klientu maksājumu veikšana;
• Valūtas maiņas risks;
• Likviditātes risks.

Operacionālie riski

• Ar civilo aviāciju nesaskaņota gaisa telpas zonas nodalīšana militārām vajadzībām, kas ietekmē lidojumu efektivitāti un gaisa telpas kapacitāti;
• Cilvēciskā faktora un savlaicīgu procesu pārmaiņu vadības risks, mainoties normatīvajam regulējumam vai darbības apstākļiem
• Nestabila tehnoloģiju darbība, jauno tehnoloģiju integritātes trūkums, inovatīvu drošības infrastruktūras un pakalpojumu ieviešana, lai novērstu vai maksimāli minimizētu funkcionālo sistēmu ievainojamības risku;
• Avionozarē strādājošo darbinieku streiki.

Reputācijas riski

• Nepatiesas informācijas par LGS darbību izplatīšana publiskajā telpā;
• Krāpšanas un korupcijas riski, kad lēmumi var tikt pieņemti savu vai citas personas interešu labā, nepienākošos labumu gūšana, nodarot kaitējumu uzņēmumam un tā tēlam.

Stratēģiskie riski

• Savlaicīgi neizstrādāts normatīvo aktu ietvars LGS pakalpojumu sniegšanai, kas ietekmē trešo pušu rīcību LGS pakalpojumu sniegšanas jomās, radot nepietiekami regulētu vidi;
• Industrijas kapacitāte jaunu nozares attīstībai atbilstošu tehnoloģiju izstrādē;
• Neprognozēts lidojumu intensitātes pieaugums vai kritums, kas ievērojami pārsniedz plānoto scenāriju, var radīt risku, ka LGS GSV dispečeri nespēj paredzētajā laikā apkalpot visus gaisa kuģus maršrutā, rezultātā palielinoties kavējuma minūtēm lidojuma maršrutā;
• Kapacitātes un resursu pieejamība pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai;
• Konkurētspējas saglabāšana globalizācijas kontekstā.

LGS risku pārvaldības, interešu konflikta novēršanas, korupcijas apkarošanas politika

LGS veiktie pasākumi, pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai