Par trauksmes celšanu

IEKŠĒJĀ TRAUKSMES CELŠANAS
KĀRTĪBA

SATURS

  1. Vispārīgie noteikumi
  2. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma
  3. Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana, apstrāde un izskatīšanas kārtība
  4. Personas datu aizsardzība un datu apstrāde
  5. Trauksmes cēlēja aizsardzības garantijas
  6. Citi noteikumi
  7. Trauksmes celšanas ziņojuma veidlapa (1.pielikums)
    1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
    1.1. Procedūras pamats ir:
    1.1.1. Trauksmes celšanas likums, kas nosaka tiesības ikvienam darbiniekam un saistītām personām celt trauksmi par darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu.
    1.1.2. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019.gada 23.oktobris) par to personu aizsardzību, kas ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.
    1.2. Trauksmes celšanas likuma 5.pantā noteiktais paredz LGS pienākumu izveidot iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, saskaņā ar kuru ir skaidri saprotama trauksmes celšanas kārtība, trauksmes cēlēja ziņojuma sagatavošana, tā izvērtēšana un nodošana kompetentajai institūcijai, kā arī atgriezeniskā saite par ziņojuma izskatīšanas gaitu.
    1.3. Trauksmes celšanas sistēma ir LGS pārvaldības un iekšējās kontroles rīks, kas nodrošina savlaicīgu pārkāpumu novēršanu. Tās galvenie uzdevumi ir trauksmes celšanas mehānisma izveide, trauksmes celšanas sistēmas darbības nodrošināšana un trauksmes cēlēja aizsardzības nodrošināšana.
    1.4. Procedūras mērķis ir likumīgas, godprātīgas, atklātas un pārredzamas darba vides izveides veicināšana, izmantojot trauksmes cēlāja tiesības ziņot par iespējamu tiesību normu pārkāpumu.
    1.5. Trauksmes celšanas jēdzieni:
    1.5.1. Trauksmes cēlējs – fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Tas nozīmē, ka trauksmes cēlējs sniedz ziņas par:
    • iespējams aizdomīgu rīcību, kas iegūta saistībā ar trauksmes cēlēja darba pienākumu veikšanu vai iegūta pēc darba paveikšanas, vai citādi (uzņēmuma, sadarbības, pakalpojuma u.c. līguma pamats), esot saistībā LGS.
    • Trauksmes cēlējam, sniedzot informāciju, jābūt pārliecībai, ka sniegtā informācija ir patiesa, jo apzināta nepatiesu ziņu sniegšana nav uzskatāma par trauksmes celšanu.
    1.5.2. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par LGS darba vidē novērotu sabiedrības interešu pārkāpumu, īpaši par šādiem pārkāpumiem:
    1.5.2.1. Amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;
    1.5.2.2. Korupciju;
    1.5.2.3. Krāpšanu;
    1.5.2.4. Finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanu;
    1.5.2.5. Izvairīšanos no nodokļu samaksas;
    1.5.2.6. Sabiedrības veselības apdraudējumu;
    1.5.2.7. Pārtikas, vides un būvniecības drošības apdraudējumu;
    1.5.2.8. Pretradiācijas aizsardzību un kodoldrošumu;
    1.5.2.9. Darba drošības apdraudējumu;
    1.5.2.10. Sabiedriskās kārtības apdraudējumu;
    1.5.2.11. Cilvēktiesību pārkāpumu;
    1.5.2.12. Pārkāpumu publisko iepirkumu jomā;
    1.5.2.13. Pārkāpumu finanšu un kapitāla tirgus sektorā;
    1.5.2.14. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu;
    1.5.2.15. Konkurences tiesību un valsts atbalsta pārkāpumiem;
    1.5.2.16. Pārkāpumiem transporta drošībā;
    1.5.2.17. Patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpumiem;
    1.5.2.18. Privātās dzīves, personas datu aizsardzības un informācijas sistēmu drošības pārkāpumiem.
    • Trauksmes cēlējs ziņo par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, iespējamu administratīvo pārkāpumu vai citu iespējamu tiesību normu pārkāpumu, tostarp ētikas vai profesionālu normu pārkāpumu. Ar iespējamu pārkāpumu saprot tādu pārkāpumu, kas ir noticis, notiek vai var notikt un trauksmes cēlējam par tā notikšanu ir pamatotas bažas, aizdomas vai pārliecība. Prasība pievienot pierādījumus nav obligāta, tomēr iespēju robežās ir jāpārliecinās par informācijas patiesumu.
    • Iespējamais pārkāpums ir saistīts ar draudiem sabiedrībai, proti, par tādu organizācijas rīcību, kuras rezultātā var tikt apdraudēta noteikta sabiedrības daļa vai tikt aizskartas sabiedrībai būtiskas intereses. Valsts noslēpuma saturošas informācijas izpaušana vai ziņošana par personīgu interešu aizskārumu nav uzskatāma par trauksmes celšanu.
    1.5.3. Atbildīgā persona – nodarbinātais, kurš saņem un reģistrē personas iesniegumu, izvērtē tā pirmšķietamo atbilstību trauksmes cēlēja ziņojumam un pieņem attiecīgu lēmumu, pseidonimizē trauksmes cēlēja personas datus, izskata trauksmes cēlēja ziņojumu pēc būtības, nodrošina saziņu ar trauksmes cēlēju un citām institūcijām, tostarp, atbildīgā persona var būt kontaktpersona.
    1.5.4. Kompetentā institūcija – ikviena publiskas personas institūcija, kas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnībā vai daļēji atbildīga par tā jautājuma risināšanu, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, tostarp hierarhiski augstāka iestāde, amatpersona vai lēmējinstitūcija, nozares vadošā iestāde (institūcija) vai institūcija, kas īsteno uzraudzību vai kontroli jautājumā, par kuru ziņo trauksmes cēlējs, izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra — atbilstoši to kompetencei, ja iespējamais pārkāpums ir noziedzīgs nodarījums vai likumpārkāpums.
    2. IEKŠĒJĀ TRAUKSMES CELŠANAS SISTĒMA
    2.1. Iekšējā trauksmes celšanas sistēma ir darbību kopums un personu iesaiste, lai nodrošinātu informācijas nodošanu par trauksmes celšanu atbildīgajai personai un atbildīgās personas turpmāko rīcību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
    2.2. LGS atbildīgā persona trauksmes celšanas jautājumos un tās aizvietotājs tiek nozīmēti ar LGS valdes priekšsēdētaja rīkojumu. Par atbildīgo personu trauksmes celšanas jomā ir noteikts Stratēģiskās plānošanas un administratīvā atbalsta departamenta Juridiskās nodaļas juriskonsults – Margita Zaiceva.
    2.3. Atbildīgā persona ir atbildīga par trauksmes cēlēja ziņojuma (turpmāk – Ziņojums) saņemšanu, reģistrēšanu, pseidonimizēšanu, glabāšanu un dzēšanu. Ziņojuma izvērtēšanu pēc būtības veic atsevišķi sasaukta Komisija 3 (trīs) locekļu sastāvā. Atbildīgā persona veic turpmāku Ziņojuma koordinēšanu atbilstoši Trauksmes celšanas likumā noteiktajam.
    2.4. LGS Atbildīgā persona:
    2.4.1. Saņem un reģistrē rakstveidā vai mutiski saņemtos trauksmes cēlēja ziņojumus.
    2.4.2. Veic pirmšķietamo ziņojuma izvērtēšanu un tā atbilstību trauksmes celšanas pazīmēm.
    2.4.3. Pseidonimizē saņemtos ziņojumus, veic to pienācīgu uzglabāšanu un/vai iznīcināšanu.
    2.4.4. Uzrauga iekšējās trauksmes celšanas sistēmu, nodrošina informācijas pieejamību LGS darbiniekiem un nodrošina citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi.
    2.4.5. Atbild par LGS iekšējās trauksmes celšanas lietvedības reģistra izveidi un uzturēšanu.
    2.4.6. Atbild par trauksmes cēlēja personas datu pienācīgu aizsardzību.
    2.5. Vienkāršotai trauksmes celšanas ziņojuma sagatavošanai LGS ir apstiprinājusi Ziņojuma veidlapu (skatīt 1.pielikumu), kura ir pieejama LGS mājas lapā www.lgs.lv, sadaļā – Trauksmes celšana.
    2.6. Trauksmes celšanas iesniegumu vai ziņojuma veidlapu LGS darbinieki un saistītās personas var iesniegt:
    2.6.1. Parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, izmantojot elektroniskā pasta adresi trauksmescelsana@lgs.lv;
    2.6.2. Pašrocīgi parakstītu, nosūtot pa pastu VAS Latvijas gaisa satiksme, Muzeju iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads, LV-1053, Latvija, norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums.
    2.6.3. Klātienē, iesniedzot Trauksmes celšanas iesniegumu vai ziņojuma veidlapu LGS atbildīgajai personai.
    2.7. Elektroniskā pasta adresei trauksmescelsana@lgs.lv piekļuve ir tikai LGS atbildīgajai personai un tās aizvietotājam, kura pienākums ir vismaz reizi dienā pārbaudīt norādīto e-pasta adresi.
    2.8. Informāciju par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu LGS darbinieki un saistītās personas iegūst:
    2.8.1. uzsākot darba attiecības – iepazīstoties ar iekšējās darba kārtības noteikumiem, kā arī LGS mājas lapā www.lgs.lv sadaļā – Trauksmes celšana.
    2.8.2. LGS darba attiecībās esošie darbinieki informāciju saņem elektroniski uz LGS piešķirto darbinieka e-pasta adresi un LGS iekšējā sistēmā: https://intra.lgs.lv/.
    2.8.3. Ar LGS saistītās personas informāciju par trauksmes celšanas sistēmu un ziņošanas kanāliem var iegūt LGS mājas lapā www.lgs.lv sadaļā – Trauksmes celšana.
    3. TRAUKSMES CĒLĒJA ZIŅOJUMA IESNIEGŠANA, APSTRĀDE UN IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA
    3.1. Trauksmes cēlēja ziņojumu noformē, ievērojot Iesniegumu likuma 3.pantā noteikto un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai arī izmantojot LGS sagatavoto ziņojuma veidlapu.
    3.2. Trauksmes cēlēja ziņojumā norāda trauksmes cēlēja rīcībā esošo informāciju par iespējamo pārkāpumu, norādot:
    3.2.1. pārkāpuma aprakstu un minot konkrētus faktus;
    3.2.2. informāciju par fiziskajām vai juridiskajām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās iesaistītas šī pārkāpuma izdarīšanā;
    3.2.3. vai informācija par pārkāpumu gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu;
    3.2.4. vai par šo pārkāpumu jau ir ziņots iepriekš, pievienojot atbildi, ja tāda ir saņemta;
    3.2.5. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina minētos apstākļus.
    3.3. Atbildīgā persona, saņemot personas ziņojumu vai iesniegumu, kurš noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, nekavējoties reģistrē to Iekšējās trauksmes cēlēju reģistrā, kas ir atsevišķs lietvedības reģistrs, pseidiminizējot trauksmes cēlēja personas datus un anonimizējot citu informāciju, kas atklāj vai varētu atklāt iesnieguma iesniedzēja identitāti.
    3.4. Atbildīgā persona saņemto ziņojumu glabā slēdzamā telpā/skapī ar ierobežotu piekļuvi, ja tas ir saņemts papīra formātā. Gadījumā, ja ziņojums saņemts elektroniski, tad atbildīgā persona ziņojumu šifrē ar paroli.
    3.5. Saņemot anonīmu iesniegumu, atbildīgā persona reģistrē to trauksmes cēlēju ziņojumu reģistrā kā anonīmu ziņojumu, lai gan Trauksmes celšanas likumā nav paredzēts, ka trauksmes cēlēja ziņojumu var iesniegt anonīmi. Tomēr LGS ir apņēmies iespēju robežās izvērtēt arī anonīmus ziņojumus. Atbildīgā persona anonīmo ziņojumu iespēju robežās izvērtē pēc būtības un nepieciešamības gadījumā sasauc Komisiju šīs Procedūras 3.10. punktā noteiktajā kārtībā izvērtēšanas turpināšanai un gala slēdziena sagatavošanai, tomēr anonīma ziņojuma gadījumā personai ir jāapzinās, ka var tikt apgrūtināta ziņojuma objektīva izvērtēšana kā arī objektīvu secinājumu izdarīšana un koriģējošo pasākumu ieviešana.
    3.6. Iekšējās trauksmes cēlēju ziņojumu reģistram, reģistrētajiem ziņojumiem, tiem pievienotajiem dokumentiem un citiem pievienotiem materiāliem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
    3.7. Atbildīgā persona ne vēlāk kā 7 (septiņu) dienu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas, izvērtē tā pirmšķietamu atbilstību Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm un pieņem lēmumu par tā atzīšanu vai neatzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, rakstveidā informējot par to personu 3 (trīs) dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. Gadījumā, ja atbildīgā persona ziņojumā konstatē trūkumus, kas varētu būt radušies neuzmanības dēļ, tā ir tiesīga sazināties ar iesniedzēju un lūgt trūkumu novēršanu, precizējot ziņojumu.
    3.8. Ja iesniegums netiek atzīts par trauksmes celšanas ziņojumu, bet iesniedzējs veidlapā norādījis, ka vēlas saņemt atbildi pēc būtības, atbildīgā persona nodod iesniegumu lietvedības speciālistam iesnieguma reģistrēšanai kā saņemto korespondenci, izdarot atbilstošas atzīmes iekšējā trauksmes celšanas reģistrā un uz saņemtā iesnieguma atzīmējot, ka nav ticis atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu.
    3.9. Ja atbildīgā persona konstatē, ka iesniegtajā ziņojumā norādītais iespējamais pārkāpums nav LGS kompetencē, tā 10 (desmit) dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas pārsūta to kompetentajai institūcijai pēc piekritības un par to rakstveidā informē iesniedzēju.
    3.10. Pēc lēmuma par iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu pieņemšanas, Atbildīgā persona izveido un sasauc trauksmes celšanas ziņojumu izskatīšanas komisiju 3 (trīs) personu sastāvā un atbilstošās komisijas sēdes laikā izskata trauksmes cēlēja ziņojumu pēc būtības. Komisija nav patstāvīga komisija, tā tiek izveidota pēc nepieciešamības katram gadījumam atsevišķi.
    3.11. Komisijas locekļiem ir tiesības iepazīties ar ziņojumu, visiem dokumentiem un/vai materiāliem, kas saistīti vai attiecas uz Ziņojumā norādītajiem apstākļiem. Komisijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citiem LGS darbiniekiem, kura nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai.
    3.12. Komisijas pienākums ir nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu ziņojuma izskatīšanu.
    3.13. Par Ziņojuma izskatīšanas gaitu trauksmes cēlēju informē ne vēlāk kā 2 (divu) mēnešu laikā no dienas, kad personas iesniegums tika atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu. Galīgais ziņojuma izskatīšanas termiņš atkarīgs no ziņojumā norādītā iespējamā pārkāpuma apstākļiem.
    3.14. Ja ziņojuma izskatīšanas laikā Komisija konstatē, ka ir vai var tikt radīts pārkāpums, par to tiek informēta LGS valde, saņemot Komisijas gala slēdzienu. LGS valde, nepārkāpjot savas kompetences robežas, veic atbilstošus pasākumus pārkāpuma vai tā radīto seku novēršanai, organizē koriģējošu darbību vai citu pasākumu izpildi turpmāku iespējamo pārkāpumu novēršanai.
    3.15. Ja Komisijai ziņojuma izskatīšanas laikā rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav Komisijas un LGS kompetencē, tā Ziņojumu pārsūta tālākai izskatīšanai attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai, tiesībsargājošajai iestādei vai trauksmes cēlēju kontaktpunktam (Valsts kanceleja), un par to rakstveidā informē iesnieguma iesniedzēju.
    4. PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA UN DATU APSTRĀDE
    4.1. Trauksmes cēlēja un iespējamā pārkāpēja personas dati tiek apstrādāti tikai ar mērķi nodrošināt LGS pienākumus Trauksmes celšanas likuma ietvarā, izvērtējot saņemto Ziņojumu.
    4.2. Atbildīgā persona un Komisija nodrošina, ka netiek izpausta trauksmes cēlēja un Ziņojumā minēto personu (iespējamā pārkāpumā iesaistītās personas) identitāte. Atbildīgajai personai un Komisijai ir aizliegts izpaust trešajām personām tās rīcībā esošos ar Ziņojumu saistītos personas datus bez pamatota iemesla vai trauksmes cēlēja atsevišķas piekrišanas, izņemot gadījumu, kad Ziņojums tiek pārsūtīts kompetentajai iestādei vai kontaktpunktam. Informāciju var sniegt tikai personai vai institūcijai, kurai tā nepieciešama trauksmes cēlēja Ziņojuma vai uz tā pamata ierosinātas pārkāpuma lietas izskatīšanai vai trauksmes cēlēja vai viņa radinieku aizsardzībai.
    4.3. Visai informācijai, kas saņemta trauksmes celšanas ziņojuma sakarā (ziņojums, reģistrs, pievienotie dokumenti un materiāli) ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
    4.4. Informācijas izpaušanas aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad trauksmes cēlējs vai viņa radinieks šo informāciju izpauž pats vai arī trauksme tiek celta publiski.
    4.5. Ziņojumus un visu ar to saistīto informāciju, LGS glabā 5 (piecus) gadus pēc Komisijas gala slēdziena un izvērtēšanas procesa pabeigšanas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Pēc šajā punktā norādīta termiņa beigām Ziņojums un ar to saistītā informācija tiek iznīcināta vai dzēsta, ja vien nav uzsākta tiesvedība Ziņojuma pārkāpuma sakarā.
    4.6. Tāds ziņojums, kas nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, kā arī ar to saistītā informācija, tiek nekavējoties dzēsti vai iznīcināti, ievērojot šīs procedūras 3.8. punktā un 4.5.punktā noteikto.
    5. TRAUKSMES CĒLĒJA AIZSARDZĪBAS GARANTIJAS
    5.1. LGS ievēro visus Trauksmes celšanas likumā noteiktos pienākumus attiecībā uz trauksmes cēlēja aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, tostarp, apņemas neatbrīvot no darba vai amata, nepazemināt amatā, nepārcelt citā darbā vai citādi tieši vai netieši neradīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam.
    5.2. Ar brīdi, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi Trauksmes celšanas likuma noteiktajā kārtībā, viņam un viņa radiniekiem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 10.pantu.
    6. CITI NOTEIKUMI
    6.1. Šī Procedūra ir spēkā tiktāl, cik tās noteikumi nav pretēji Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un stājas spēkā pēc tās apstiprināšanas.
Atpakaļ