ATS/CNS/MET

18 Nov 2019
ATS/CNS/MET

Gaisa satiksmes pakalpojumi (ATS)

VAS “Latvijas gaisa satiksme”  nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus (Air Traffic Services – ATS) un informāciju Latvijas Republikas gaisa telpā un daļā gaisa telpas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem (Rīgas Lidojumu informācijas rajonā). Lai to veiktu, ir izveidots Rīgas Gaisa satiksmes vadības  centrs, kurš ir aprīkots ar modernām aeronavigācijas iekārtām (radio lokācijas novērošana, sakari un navigācijas līdzekļi). Rīgas GSV centrs sastāv no četriem sektoriem, kas nodrošina gaisa satiksmes vadību kā tranzīta lidojumiem, tā gaisa kuģiem, kas ielido/izlido no Rīgas vai Liepājas. Lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos/nosēšanos un informācijas sniegšanu Rīgas un Liepājas lidostās, ir izveidoti šo lidlauku torņi.

Sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS) pakalpojumi

VAS „Latvijas gaisa satiksme” objekti ir aprīkoti ar modernām aeronavigācijas sistēmām un iekārtām, kas gaisa telpas lietotājiem nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā (Rīgas LIR). Sistēmas un iekārtas atbilst ICAO standartiem, EK un EUROCONTROL prasībām, un to tehnisko ekspluatāciju nodrošina augsti kvalificēts tehniskais personāls (ATSEP).

Sakari

LGS nodrošina “gaiss-zeme” mobilos balss un datu pārraides sakarus, ”zeme-zeme” fiksētos un mobilos balss un datu pārraides sakarus.

Mobilās “gaiss-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējus balss sakarus starp GSV dispečeriem un pilotiem. Šiem mērķiem LGS ir izveidots aviācijas mobilo sakaru tīkls, nodrošinot optimālu darba sektoru radiopārklājumu.

Mobilās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējos balss sakarus starp GSV torņa dispečeriem un dienestiem, kuri veic darbus GSV torņa dispečeru atbildības zonā.

LGS sniedz divu veidu mobilo “gaiss – zeme” datu pārraides pakalpojumus: CPDLC – datu pārraides apmaiņu starp GSV dispečeriem un pilotiem un FANS datu pārraides pakalpojumus (D-ATIS, D-VOLMET – meteoroloģiskās informācijas pārraide digitālā veidā un DCL – GSV dispečeru koordinācija ar gaisa kuģi uz zemes).

Fiksētās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošinot divpusējus balss sakarus starp kaimiņu GSV centru dispečeriem. Šiem mērķiem LGS tiek izmantota digitāla balss sakaru sistēma SCHMID ICS200/60, kas ir savienota ar kaimiņu GSV centru balss sakaru sistēmām.

LGS nodrošina divu veida “zeme – zeme” datu pārraides pakalpojumus, izmantojot aviācijas stacionāro elektrosakaru tīklu AFTN specializētas informācijas apmaiņai (piemēram, lidojumu plāni, meteoroloģiskā informācija, GSV koordinācijas ziņojumi u.c.) un OLDI – datu apmaiņas protokolu GSV datu koordinācijai, nododot/pārņemot gaisa kuģus, kas šķērso Latvijas gaisa telpas robežas.

Navigācija

Navigācijas servisa nodrošināšanai Latvijas gaisa telpā tiek izmantotas DVOR/DME un VOR/DME radiobākas un instrumentālās nosēšanās sistēmas ILS/DME.

Maršruta navigācijas nodrošināšanai pašlaik tiek izmantotas divas DVOR/DME radiobākas (Rīgā un Liepājā) un četras VOR/DME radiobākas (Ventspilī, Trakšos, Daugavpilī un Smārdē).

Rīgas un Liepājas DVOR/DME cita starpā nodrošina arī brīvo maršrutu gaisa telpas koncepciju Latvijas gaisa telpā, Rīgas DVOR/DME un Smārdes CVOR/DME – standarta instrumentālās ielidošanas un izlidošanas shēmas Rīgas TMA zonā, bet Rīgas un Liepājas DVOR/DME un Smārdes CVOR/DME – neprecīzo pieeju un procedūru aiziešanai uz otro loku Rīgas, Liepājas un Jūrmalas lidlaukos.

Instrumentālās nosēšanās sistēmas ir uzstādītas Rīgas lidostā divos nosēšanās virzienos (ILS/DME CAT II,) Jūrmalas lidostā divos nosēšanās virzienos (ILS/DME CAT I) un Liepājas lidostā vienā nosēšanās virzienā (ILS/DME CAT I).

Visas navigācijas un nosēšanās sistēmas ir aprīkotas ar tālvadības uzraudzības un vadības līdzekļiem.

Novērošana

Novērošanas funkciju izpildei un gaisa satiksmes vadības funkciju nodrošināšanai Rīgas lidojumu informācijas rajonā (LIR) LGS ir izveidots sekundāro radiolokācijas datu divkārtējais novērošanas pārklājums, kas balstās uz sekundārajiem radiolokācijas datiem no:

·           trim S-režīma sekundārajiem novērošanas radiolokatoriem (RSM970S);

·           “MSS-W RIX” teritoriālās novērošanas sistēmas (WAMRIX);

·           trim kaimiņu radiolokatoru datiem: Martna (Igaunija), Palanga un Viļņa (Lietuva).

Rīgas primārais novērošanas radiolokators nodrošina vienkārtējo primāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas lidlauka vadības rajona (Rīgas TMA) kontrolējamā gaisa telpā.

Rīgas, Ērgļu, Cīravas sekundārie (S-režīma) novērošanas radiolokatori kopā ar MSS-W RIX plašas zonas multilaterācijas (WAM) novērošanas sistēmu nodrošina dubulto sekundāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas TMA un Rīgas LIR kontrolējamajās gaisa telpās.

Lai uzlabotu LGS novērošanas sistēmu sekundāro datu pieejamību Rīgas LIR kontrolējamās gaisa telpas daļās, tiek nodrošināta radiolokācijas datu apmaiņa ar kaimiņvalstīm, sadarbojoties ar Igaunijas GSV pakalpojumu sniedzēju EANS par Martna sekundārā novērošanas radiolokatora datu izmantošanu un ar Lietuvas “Oro Navigacija” par Palangas un Viļņas sekundāro radiolokatoru datu izmantošanu. Radiolokācijas datu apmaiņa kalpo kā radiolokācijas datu avota rezerve, jo īpaši, kad kāds no radiolokatoriem ir uz laiku jāizslēdz plānoto tehnisko apkopju un remontdarbu īstenošanai.

Meteoroloģiskie pakalpojumi

Aviācijas meteoroloģijas pakalpojumi ietver meteoroloģisko novērojumu veikšanu un LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta struktūrvienību un Latvijas gaisa telpas lietotāju nodrošināšanu ar nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.

Pakalpojuma nodrošināšanai lidostās “Rīga” (MIDAS IV), “Liepāja” (AviMet) un “Ventspils” (AW 11) tiek izmantotas automātiskās meteoroloģisko novērojumu sistēmas (AWOS), kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Meteoroloģisko novērojumu rezultāti aviācijas informācijas lietotājiem tiek pārraidīti 24 stundas diennaktī. Meteoroloģiskā informācija ir pieejama arī Brīfinga nodaļā pirmslidojuma informācijas biļetena (Pre Flight Information Bulletin) veidā.

Lidlaukos tiek nodrošināta aktuālā informācija par piezemes vēja virzienu un ātrumu, redzamību, laikapstākļu parādībām, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, nokrišņu daudzumu un cita lidojumu nodrošināšanai būtiska informācija.

Meteoroloģiskos novērojumus lidostā “Rīga” veic LGS meteo novērotāji, kas ir apmācīti atbilstoši Starptautiskās Meteoroloģiskās organizācijas (WMO) prasībām, savukārt iekārtu tehnisko apkopi un remontus lidostās “Rīga”, “Liepāja” un “Ventspils” nodrošina Meteoroloģiskās nodaļas elektronikas inženieri. Meteoroloģiskie novērojumi tiek nodrošināti arī lidostās “Liepāja” un “Ventspils”.

Atpakaļ