Gaisa satiksmes pakalpojumi (ATS)

VAS “Latvijas gaisa satiksme”  nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumus (Air Traffic Services – ATS) un informāciju Latvijas Republikas gaisa telpā un daļā gaisa telpas virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem (Rīgas Lidojumu informācijas rajonā). Lai to veiktu, ir izveidots Rīgas Gaisa satiksmes vadības  centrs, kurš ir aprīkots ar modernām aeronavigācijas iekārtām (radio lokācijas novērošana, sakari un navigācijas līdzekļi). Rīgas GSV centrs sastāv no četriem sektoriem, kas nodrošina gaisa satiksmes vadību kā tranzīta lidojumiem, tā gaisa kuģiem, kas ielido/izlido no Rīgas vai Liepājas. Lai nodrošinātu gaisa kuģu pacelšanos/nosēšanos un informācijas sniegšanu Rīgas un Liepājas lidostās, ir izveidoti šo lidlauku torņi.

Sakaru, navigācijas un novērošanas (CNS) pakalpojumi

VAS „Latvijas gaisa satiksme” objekti ir aprīkoti ar modernām aeronavigācijas sistēmām un iekārtām, kas gaisa telpas lietotājiem nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā (Rīgas LIR). Sistēmas un iekārtas atbilst ICAO standartiem, EK un EUROCONTROL prasībām, un to tehnisko ekspluatāciju nodrošina augsti kvalificēts tehniskais personāls (ATSEP).

Sakari

LGS nodrošina “gaiss-zeme” mobilos balss un datu pārraides sakarus, ”zeme-zeme” fiksētos un mobilos balss un datu pārraides sakarus.

Mobilās “gaiss-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējus balss sakarus starp GSV dispečeriem un pilotiem. Šiem mērķiem LGS ir izveidots aviācijas mobilo sakaru tīkls, nodrošinot optimālu darba sektoru radiopārklājumu.

Mobilās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošināt divpusējos balss sakarus starp GSV torņa dispečeriem un dienestiem, kuri veic darbus GSV torņa dispečeru atbildības zonā.

LGS sniedz divu veidu mobilo “gaiss – zeme” datu pārraides pakalpojumus: CPDLC – datu pārraides apmaiņu starp GSV dispečeriem un pilotiem un FANS datu pārraides pakalpojumus (D-ATIS, D-VOLMET – meteoroloģiskās informācijas pārraide digitālā veidā un DCL – GSV dispečeru koordinācija ar gaisa kuģi uz zemes).

Fiksētās “zeme-zeme” balss sakaru sistēmas mērķis ir nodrošinot divpusējus balss sakarus starp kaimiņu GSV centru dispečeriem. Šiem mērķiem LGS tiek izmantota digitāla balss sakaru sistēma SCHMID ICS200/60, kas ir savienota ar kaimiņu GSV centru balss sakaru sistēmām.

LGS nodrošina divu veida “zeme – zeme” datu pārraides pakalpojumus, izmantojot aviācijas stacionāro elektrosakaru tīklu AFTN specializētas informācijas apmaiņai (piemēram, lidojumu plāni, meteoroloģiskā informācija, GSV koordinācijas ziņojumi u.c.) un OLDI – datu apmaiņas protokolu GSV datu koordinācijai, nododot/pārņemot gaisa kuģus, kas šķērso Latvijas gaisa telpas robežas.

Navigācija

Navigācijas servisa nodrošināšanai Latvijas gaisa telpā tiek izmantotas DVOR/DME, VOR/DME, DME radiobākas, instrumentālās nosēšanās sistēmas ILS/DME un GNSS servisi.

Maršruta navigācijas nodrošināšanai pašlaik tiek izmantotas divas DVOR/DME radiobākas (Rīgā un Liepājā), četras VOR/DME radiobākas (Ventspilī, Trakšos, Daugavpilī un Smārdē) un trīs DME (Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos).

Rīgas un Liepājas DVOR/DME cita starpā nodrošina arī brīvo maršrutu gaisa telpas koncepciju Latvijas gaisa telpā. Rīgas DVOR/DME, GPS un trīs DME Jaunsvirlaukā, Raiskumā un Rudbāržos – standarta instrumentālās ielidošanas un izlidošanas shēmas Rīgas TMA zonā, bet Rīgas un Liepājas DVOR/DME – neprecīzo pieeju un procedūru aiziešanai uz otro loku Rīgas un Liepājas lidlaukos.

Instrumentālās nosēšanās sistēmas ir uzstādītas Rīgas lidostā divos nosēšanās virzienos (ILS/DME CAT II,) un Liepājas lidostā vienā nosēšanās virzienā (ILS/DME CAT I).

GPS un EGNOS servisi nodrošina instrumentālas RNP un RNP AR pieejas Rīgas un Liepājas lidostās.

Visas uz zemes novietotās navigācijas un nosēšanās sistēmas ir aprīkotas ar tālvadības uzraudzības un vadības līdzekļiem. Rīgas un Liepājas lidlaukos izvietoti GPS un EGNOS datu pierakstīšanas līdzekļi.

Novērošana

Novērošanas funkciju izpildei un gaisa satiksmes vadības funkciju nodrošināšanai Rīgas lidojumu informācijas rajonā (LIR) LGS ir izveidots sekundāro radiolokācijas datu divkārtējais novērošanas pārklājums, kas balstās uz sekundārajiem radiolokācijas datiem no:

·           trim S-režīma sekundārajiem novērošanas radiolokatoriem (RSM970S);

·           “MSS-W RIX” teritoriālās novērošanas sistēmas (WAMRIX);

·           trim kaimiņu radiolokatoru datiem: Martna (Igaunija), Palanga un Viļņa (Lietuva).

Rīgas primārais novērošanas radiolokators nodrošina vienkārtējo primāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas lidlauka vadības rajona (Rīgas TMA) kontrolējamā gaisa telpā.

Rīgas, Ērgļu, Cīravas sekundārie (S-režīma) novērošanas radiolokatori kopā ar MSS-W RIX plašas zonas multilaterācijas (WAM) novērošanas sistēmu nodrošina dubulto sekundāro novērošanas datu pārklājumu Rīgas TMA un Rīgas LIR kontrolējamajās gaisa telpās.

Lai uzlabotu LGS novērošanas sistēmu sekundāro datu pieejamību Rīgas LIR kontrolējamās gaisa telpas daļās, tiek nodrošināta radiolokācijas datu apmaiņa ar kaimiņvalstīm, sadarbojoties ar Igaunijas GSV pakalpojumu sniedzēju EANS par Martna sekundārā novērošanas radiolokatora datu izmantošanu un ar Lietuvas “Oro Navigacija” par Palangas un Viļņas sekundāro radiolokatoru datu izmantošanu. Radiolokācijas datu apmaiņa kalpo kā radiolokācijas datu avota rezerve, jo īpaši, kad kāds no radiolokatoriem ir uz laiku jāizslēdz plānoto tehnisko apkopju un remontdarbu īstenošanai.

Meteoroloģiskie pakalpojumi

Aviācijas meteoroloģijas pakalpojumi ietver meteoroloģisko novērojumu veikšanu un LGS Gaisa satiksmes vadības departamenta struktūrvienību un Latvijas gaisa telpas lietotāju nodrošināšanu ar nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.

Pakalpojuma nodrošināšanai lidostās “Rīga” (MIDAS IV), “Liepāja” (AviMet) un “Ventspils” (AW 11) tiek izmantotas automātiskās meteoroloģisko novērojumu sistēmas (AWOS), kas darbojas nepārtrauktā režīmā. Meteoroloģisko novērojumu rezultāti aviācijas informācijas lietotājiem tiek pārraidīti 24 stundas diennaktī. Meteoroloģiskā informācija ir pieejama arī Brīfinga nodaļā pirmslidojuma informācijas biļetena (Pre Flight Information Bulletin) veidā.

Lidlaukos tiek nodrošināta aktuālā informācija par piezemes vēja virzienu un ātrumu, redzamību, laikapstākļu parādībām, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, mākoņu augstumu un cita lidojumu nodrošināšanai būtiska informācija.

Meteoroloģiskos novērojumus lidostā “Rīga” veic LGS meteo novērotāji, kas ir apmācīti atbilstoši Starptautiskās Meteoroloģiskās organizācijas (WMO) prasībām, savukārt iekārtu tehnisko apkopi un remontus lidostās “Rīga”, “Liepāja” un “Ventspils” nodrošina Meteoroloģiskās nodaļas elektronikas inženieri. Meteoroloģiskie novērojumi tiek nodrošināti arī lidostās “Liepāja” un “Ventspils”, bet sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – militārajā lidlaukā “Lielvārde”.

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

• 

“Latvijas gaisa satiksme”  nodrošina:

Gaisa satiksmes vadībā:

• sākotnējās dispečeru apmācības (ADC, ACS, APS) un FIS/AFIS operatoru apmācības;
• dispečeru kvalifikācijas atzīmju uzturēšanas un atjaunošanas apmācības;
• ikgadējās avārijas situāciju un  zināšanu atjaunošanas mācības;
• dispečeru pārkvalificēšanās apmācības;
• dispečeru – instruktoru (OJTI) un vērtētāju (CCA) mācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas);
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Sakaros, navigācijā un novērošanā (CNS)/gaisa satiksmes vadībā (ATM):

• gaisa satiksmes drošuma elektronikas speciālistu (ATSEP) pamata apmācības;
• ATSEP kvalifikācijas mācības (NAV, SUR, MET, COM, Data Processing, System Monitoring and Control, Power Supply);
• ATSEP zināšanu atjaunošanas apmācības;
• prasmes strādāt komandā (Team Resource Management) apmācības;
• teorētisko instruktoru apmācības (sākotnējās un zināšanu atjaunošanas).

Aeronavigācijas informācijas dienestā (AIS), brīfingā (BRF):

• AIS/BRF personāla pamata apmācības un zināšanu atjaunošanas mācības.

Ministru kabinets

Rīgā 2012.gada 3.janvārī

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtība
 

1. Noteikumi nosaka valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – Latvijas gaisa satiksme) sniegto aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas par Latvijas gaisa satiksmes sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem.

2. Maksu par Latvijas Gaisa satiksmes sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem nosaka šādi:

2.1. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā un saskaņā ar starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai deleģētajā gaisa telpā (turpmāk – Rīgas lidojumu informācijas rajons) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R = t × d × w, kur:

R – maksa par maršrutā saņemtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem;

t – vienības maksas likme Rīgas lidojumu informācijas rajonā – EUR 44.42. Saskaņā ar 1981.gada 12.februāra Daudzpusējā nolīguma par aeronavigācijas pakalpojumu maksām (turpmāk – nolīgums) 3.panta 2.punkta “e” apakšpunktu un 6.panta 1.punkta “a” apakšpunktu vienības maksas likmes aprēķins katru gadu tiek izskatīts un apstiprināts Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (European Organization for the Safety of Air Navigation) dalībvalstu Paplašinātajā komisijā (turpmāk – komisija);

d – 1/100 daļa no attāluma, kas veikts Rīgas lidojumu informācijas rajonā, kuru pārrēķina pēc lielā loka maršruta un izsaka kilometros (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata). Gaisa kuģim nosēžoties Latvijas lidlaukos vai paceļoties no tiem, šis attālums tiek samazināts par 20 kilometriem;

w – gaisa kuģa svara faktors (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), kuru aprēķina, velkot kvadrātsakni no dalījuma, ko iegūst, gaisa kuģa maksimāli pieļaujamās pacelšanās masas metrisko tonnu skaitu, kas minēts lidojuma derīguma sertifikātā, lidojuma instrukcijā vai citā līdzīgā oficiālā dokumentā, dalot ar 50:

2.2. maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R = t × N, kur:

R – maksa par sniegtajiem aeronavigācijas pakalpojumiem termināļa zonā;

t – vienības maksas likme – EUR 131.74;

N – gaisa kuģa svara faktora koeficients (ar precizitāti – divas zīmes aiz komata), ko aprēķina, metriskajās tonnās izteikto gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru dalot ar 50 un rezultātu kāpinot 0,7 pakāpē.

3. No šo noteikumu 2.punktā minētās maksas tiek atbrīvoti:

3.1. Komisijas 2019.gada 11.februāra Īstenošanas regulas (EK) Nr. 2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) NR. 390/2013 un (ES) NR. 391/2013, 31. panta 3.punktā minētie lidojumi;

3.2. militārie lidojumi, kurus veic jebkuras valsts militārie gaisa kuģi;

3.3. policijas, robežsardzes un muitas gaisa kuģu lidojumi;

3.4. lidojumi Rīgas lidojumu informācijas rajonā atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem.

4. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas sniegti lidojumu maršrutā Rīgas lidojumu informācijas rajonā, saskaņā ar nolīguma 3.panta 1.punkta “b” apakšpunktu un 8.pantu iekasē Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Centrālais maršrutu maksājumu birojs (turpmāk – birojs).

5. Šo noteikumu 4.punktā minētās maksas iekasēšanas kārtību saskaņā ar nolīguma 1.panta 2.punktu un 3.panta 2.punkta “e” apakšpunktu nosaka komisija.

6. Šo noteikumu 2.2.apakšpunktā minēto maksu Latvijas gaisa satiksmes uzdevumā ir tiesīgs iekasēt birojs.

7. Gaisa kuģa īpašnieks un ekspluatants ir solidāri atbildīgi par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu veikšanu.

8. Personu, kas ir atbildīga par šo noteikumu 2.punktā minēto maksājumu veikšanu, nosaka saskaņā ar 1960.gada 13.decembra Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas Starptautiskās konvencijas par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā IV pielikuma 5.panta 1., 2. un 3.punktu.

9. Nokavējuma procentu apmēru saskaņā ar nolīguma 3.panta 2.punkta “e” apakšpunktu un 6.panta 1.punkta “a” apakšpunktu nosaka komisija.

10. Šo noteikumu 2.1.apakšpunktā minēto vienības maksas likmi, 5.punktā minēto maksas iekasēšanas kārtību un 9.punktā minēto nokavējuma procentu apmēru publicē informatīvajā izdevumā “Aeronavigācijas informācijas publikācija”, ievērojot normatīvajos aktos noteikto aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību.

11. Par termināļu maksas termiņu kavējumu piemēro nokavējuma procentus – 11,57 % gadā no laikā nesamaksātā pamatparāda summas.

12. Noteikumi stājas spēkā 2012.gada 10.janvārī.

Ministru prezidents V.Dombrovskis
Satiksmes ministrs A.Ronis

IBS (Integrēta Informācijas Sistēma) ir speciāla web bāzēta pakalpojuma sistēma (https://ibs.lgs.lv), kā arī mobilā aplikācija, kas gala lietotājiem nodrošina lidojumu plānu aizpildīšanu un iesniegšanu, kurai ir ierobežota pieeja ar obligātu reģistrāciju un pieslēgšanos. Pirmslidojuma informācijas sagatavošanas pakalpojumi pieejami bez reģistrācijas. Visi dati, ieskaitot aeronavigācijas datus (NOTAM) un meteoroloģisko informāciju (teksta veida operatīvā meteoroloģiskā informācija (OPMET) un grafiskie dati), tiek piegādāti no LGS informācijas sistēmām.