Šomēnes savu piekto gadadienu atzīmē “Borealis Alliance,” kurā ir apvienojušies deviņi Ziemeļeiropas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji (ANSP).  “Borealis” izveidojās 2012. gadā, kad par sadarbību brīvprātīgi vienojās Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Īrijas, Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kuri izvirzīja sev mērķi kļūt par vadošo ANSP apvienību, kas ļautu plānot un izmantot izmaksu ziņā efektīvākos, degvielas patēriņā taupīgākos un laika ziņā izdevīgākos maršrutus visā “Borealis” dalībnieku pārvaldītajā gaisa telpā. Kopš 2012. gada “Borealis” dalībnieki ir sadarbojušies, kopīgi pilnveidojot savus pakalpojumus un īstenojot Eiropas vienotās gaisa telpas (Single European Sky – SES) iniciatīvu. Īpaši nozīmīga ir apvienības realizētā programma “Free Route Airspace” (FRA – “Brīvo maršrutu gaisa telpa”). Par FRA īstenošanu “Borealis Alliance” 2016. gadā saņēma Eiropas Komisijas godalgu par ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas veicināšanā. Šīs iniciatīvas rezultāts gaisa telpas izmantotājiem ir degvielas patēriņa un citu izmaksu ietaupījums, kā arī būtiski mazāks kaitējums videi. Atzīmējot 5. gadadienu kopš alianses izveidošanas, tās izpilddirektore Branka Subotiča (Branka Subotic) atzīmēja: „Šo piecu gadu laikā mēs esam veikuši garu ceļu, pateicoties visu deviņu apvienības dalībnieku smagajam darbam, aizrautībai un pozitīvajai attieksmei. Vēl pavisam nesen sadarbība notika galvenokārt tikai ar atsevišķiem kaimiņvalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem vai politisko funkcionālo aeronavigācijas bloku (Functional Airspace Blocks – FAB) ietvaros. “Borealis Alliance” ir palīdzējusi situāciju mainīt un kļuvusi par etalonu industrijas sadarbībai starp vairākām ANSP un FAB robežām. Visi “Borealis Alliance” dalībnieki var būt lepni par to, ko viņi aliansē ir sasnieguši, un mēs ceram uz veiksmīgu sadarbību arī nākamajos piecos gados.”  Papildu informāciju par apvienību var atrast vietnē www.borealis.aero. Videointerviju ar izpilddirektori Branku Subotiču var redzēt šeit.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) dati liecina, ka šā gada 2. jūnijā ir sasniegts jauns Latvijas gaisa telpā vadīto lidojumu rekords – 900 lidojumu dienā. No tiem 663 bija tranzīta lidojumi, bet 337 – lidojumi no lidostas “Rīga” un uz lidostu “Rīga”.

“2017. gada pirmo mēnešu rezultāti liecina par pozitīvām tendencēm aviācijas nozarē. Lidsabiedrības arvien biežāk izmanto Latvijas gaisa telpu, jo tās apmierina kvalitatīvie un drošie aeronavigācijas pakalpojumi, ko piedāvā LGS, un konkurētspējīgi tarifi. Pozitīva ietekme ir arī vienotās brīvo maršrutu gaisa telpas (FRA) ieviešanai, kas aviokompānijām ļauj 5 NEFAB valstu ietvaros izvēlēties izdevīgākos lidojumu maršrutus,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Iepriekš lielākais vienā dienā apkalpoto lidojumu apjoms tika sasniegts 2016. gada 12. augustā, kad LGS dispečeri vadīja 877 lidojumus.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” darbinieks, apmācību programmu izstrādāšanas speciālists, dr.sc.ing. Jevgeņijs Oborins ir saņēmis Džona Čapmana balvu (the John Chapman Prize). J.Oborins ir apbalvots par vislielāko validēto standartizēto mācību kompleksu (SMK) ar mazāko atteiču skaitu. Tādējādi viņš ir kļuvis par pirmo eiropieti, kas saņēmis Džona Čapmana balvu. Dž. Čapmans ir pazīstams ar savu ieguldījumu aviācijas personāla kvalifikācijas sagatavošanas sistēmas ICAO TRAINAIR PLUS izstrādē. Pašlaik šo sistēmu aktīvi ievieš TRAINAIR PLUS programmas locekļi, lai veicinātu globālu sadarbību mācību kursu izmantošanā personāla kvalifikācijas sagatavošanas jomā. Balva tika nosaukta Džona Čapmana vārdā pēc viņa nāves 2013. gadā. Balvu pasniedza Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ģenerālsekretārs Dr. Fang Liu un ICAO Global Aviation Training Office vadītājs Meshesha Belayneh ICAO vispasaules aviācijas un TRAINAIR PLUS simpozijā Adisabebā, Etiopijā. Simpozijs risinājās ar lozungu “Kopā uzlabosim personāla apmācību nozares attīstībai!”. J.Oborins LGS izstrādā mācību programmas un vada mācību kursus. Viņš ir ICAO akceptēts mācību kursu izstrādātājs pēc TRAINAIR PLUS metodoloģijas, autorizēts ICAO instruktors, kuram ir piešķirtas tiesības vadīt mācības citiem kursu izstrādātājiem. Viņš ir arī SMK eksperts – validators.

Jau 2023. gadā lidostā “Rīga” būs jauns, moderns gaisa satiksmes vadības tornis, – tā projekta īstenošanu ir uzsākusi VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS).

Paredzēts, ka jaunā torņa būvniecība tiks uzsākta 2018. gadā, bet pilnvērtīgu darbību pēc aprīkošanas ar vismodernākajām tehnoloģijām tas sāks 2023. gadā.  “LGS ir būtiska Latvijas aviācijas sastāvdaļa, kas nodrošina kvalitatīvu un drošu lidojumu vadību. Ir svarīgi, lai arī gaisa vadības infrastruktūra savlaicīgi attīstītos kopsolī ar visas Latvijas aviācijas nozares attīstību,” uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.  “Lidosta “Rīga” gandrīz piecdesmit savas darbības gados ir attīstījusies un paplašinājusies, uzceltas jaunas būves, būtiski palielinājies lidojumu skaits. Plāni paredz, ka attīstība turpināsies, tāpēc ir nepieciešams jauns, augstāks tornis,” norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.  Tikko ir noslēgušies pieredzējušā Vācijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja DFS (“Deutsche Flugsicherung”) veiktie izpētes darbi, un secināts, ka, lai nodrošinātu nepieciešamo vizuālo kontroli pār lidlauku, jaunā torņa vēlamais augstums ir 50-60 metri pašreizējo 27 metru vietā.   Tāpat secināts, ka vecā torņa telpas nav iespējams paplašināt, lai tajās izvietotu, piemēram, tehnoloģijas tālvadības aeronavigācijas pakalpojuma (Remote Tower Control) ieviešanai Latvijā, kas nākotnē būtiski palētinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu reģionālajām lidostām (piemēram, Liepājā).  “Jaunā torņa celtniecībai nebūs nepieciešams valsts budžeta finansējums. Pašlaik tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro. Tos esam gatavi segt no pašu līdzekļiem, kā arī izmantot banku aizdevumu. Tāpat aktīvi vērtējam iespējas projektam piesaistīt ES līdzfinansējumu,” projekta finansiālo pusi skaidro D.Tauriņš.  Paredzams, ka esošais gaisa kontroles vadības tornis lidostas “Rīga” teritorijā tiks saglabāts kā rezerves tornis.