Your loyal guide in the sky

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.
1.2. Kodekss attiecas uz visiem LGS darbiniekiem un amatpersonām (turpmāk – darbinieki).
1.3. LGS ievēro šādus ētikas pamatprincipus – godīgums, taisnīgums, atklātums, lojalitāte, atbildīgums, profesionalitāte, vienlīdzība un cieņa, uz kuriem balstīti Kodeksā noteiktie pienākumi.
1.4. Kodekss nav visaptverošs vērtību, ētikas principu un uzvedības normu apraksts. Savā profesionālajā un personiskajā rīcībā darbinieki ievēro arī vispārpieņemtās vērtības, ētikas principus un uzvedības normas.

LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

Paredzamie riska faktori

Finanšu riski

• Finanšu resursa pieejamība, t.sk. kredītlikmju risks, lai nodrošinātu atbilstošas tehnoloģijas un cilvēkresursus pakalpojumu sniegšanai;
• Nesavlaicīga klientu maksājumu veikšana;
• Valūtas maiņas risks;
• Likviditātes risks.

Operacionālie riski

• Ar civilo aviāciju nesaskaņota gaisa telpas zonas nodalīšana militārām vajadzībām, kas ietekmē lidojumu efektivitāti un gaisa telpas kapacitāti;
• Cilvēciskā faktora un savlaicīgu procesu pārmaiņu vadības risks, mainoties normatīvajam regulējumam vai darbības apstākļiem
• Nestabila tehnoloģiju darbība, jauno tehnoloģiju integritātes trūkums, inovatīvu drošības infrastruktūras un pakalpojumu ieviešana, lai novērstu vai maksimāli minimizētu funkcionālo sistēmu ievainojamības risku;
• Avionozarē strādājošo darbinieku streiki.

Reputācijas riski

• Nepatiesas informācijas par LGS darbību izplatīšana publiskajā telpā;
• Krāpšanas un korupcijas riski, kad lēmumi var tikt pieņemti savu vai citas personas interešu labā, nepienākošos labumu gūšana, nodarot kaitējumu uzņēmumam un tā tēlam.

Stratēģiskie riski

• Savlaicīgi neizstrādāts normatīvo aktu ietvars LGS pakalpojumu sniegšanai, kas ietekmē trešo pušu rīcību LGS pakalpojumu sniegšanas jomās, radot nepietiekami regulētu vidi;
• Industrijas kapacitāte jaunu nozares attīstībai atbilstošu tehnoloģiju izstrādē;
• Neprognozēts lidojumu intensitātes pieaugums vai kritums, kas ievērojami pārsniedz plānoto scenāriju, var radīt risku, ka LGS GSV dispečeri nespēj paredzētajā laikā apkalpot visus gaisa kuģus maršrutā, rezultātā palielinoties kavējuma minūtēm lidojuma maršrutā;
• Kapacitātes un resursu pieejamība pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai;
• Konkurētspējas saglabāšana globalizācijas kontekstā.

LGS risku pārvaldības, interešu konflikta novēršanas, korupcijas apkarošanas politika

LGS veiktie pasākumi, pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai

I Vispārīgie noteikumi

1. Vides politikas (turpmāk – politika) mērķis ir noteikt Sabiedrības pamatprincipus vides ietekmes jomā. Politikas kopējais mērķis ir sekmēt Sabiedrības darbības un sniegto pakalpojumu pilnveidi, lai nodrošinātu stratēģiskā mērķa īstenošanu un ilgtspējīgu attīstību.
2. Šī politika nodrošina Sabiedrības pamatprincipus ilgtspējas iekļaušanai visos tās darbības aspektos, sākot no gaisa satiksmes pārvaldības līdz infrastruktūras uzturēšanai un tehnoloģiskiem jauninājumiem.

II Atbildība

3. Mēs esam apņēmušies samazināt ietekmi uz vidi un sniegt ieguldījumu aviācijas nozares ilgtspējībā ilgtermiņā.

4. Mēs uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējīgu praksi, sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm un izmantojot jaunas tehnoloģijas, mēs varam palīdzēt mazināt ietekmi uz vidi, vienlaikus saglabājot augstākos drošības un efektivitātes standartus.

5. Mūsu darbinieki ar savu kompetenci piedalās vides politikas īstenošanā, veicinot ar pakalpojumu sniegšanu saistīto procesu uzlabošanu.

6. Mūsuprāt, koncentrēšanās uz izmērāmiem mērķiem, sadarbību un nepārtrauktiem uzlabojumiem palīdz pozicionēt Sabiedrību kā aeronavigācijas pakalpojumu līderi.

III Vides politika un pamatprincipi

7. Gaisa kuģu pārvietošanās gan uz sauszemes lidostu teritorijā, gan gaisā telpā ietekmē vidi dažādos veidos. Galvenie vides piesārņojumu radošie apstākļi ir dažādu gāzu radītie izmeši un gaisa kuģu dzinēju darbības radītais troksnis. Savukārt pakalpojumu nodrošināšanai izmantojamajam sistēmnodrošinājumam ir raksturīga darbības nepārtrauktības nepieciešamība un augsts elektroenerģijas patēriņš.

8. Sabiedrības darbība tiek plānota tā, lai aeronavigācijas pakalpojumi Latvijā tiktu sniegti pret vidi atbildīgā un ilgtspējīgā veidā. Vienlaikus svarīgi ir samazināt aviācijas radīto ietekmi uz vidi, tādēļ Sabiedrība saskaņo savu praksi ar nacionālajiem un starptautiskajiem vides mērķiem, piemēram, Eiropas Savienības Zaļo kursu, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) ilgtspējīgas aviācijas mērķiem un nacionālajos tiesību aktos noteiktajiem mērķiem attiecībā uz klimatneitralitāti.

9. Sabiedrības risku vadības procesa ietvaros regulāri vērtē, analizē un uzrauga ar vidi politiku saistītos riskus.

10. Galvenie Sabiedrības vides politikas pamatprincipi ir:

• Samazināt gaisa kuģu radītās oglekļa emisijas. Optimizēt gaisa satiksmes pārvaldību, lai nepārsniegtu lidojumu kavēšanās mērķus un samazinātu gaisa kuģu degvielas patēriņu.
• Energoefektivitātes uzlabošana un resursu pārvaldība gaisa satiksmes vadības iekārtās. Modernizējot gaisa satiksmes vadības infrastruktūru ar energoefektīvām tehnoloģijām, t.sk. datu centru, aeronavigācijas pakalpojumu atbalstam un lidojumu informācijas apstrādei.
• Ilgtspējīgas prakses veicināšanai uzņēmējdarbības procesos. LGS darbības ietvaros tiek īstenoti pasākumi gaisa satiksmes vadības ietekmes uz vidi mazināšanai, tostarp trokšņa samazināšanas un efektīvas lidojumu maršrutēšanas jomā. Dispečeri tiek informēti un instruēti par videi draudzīgām praksēm, piemēram, degvielas patēriņa ziņā efektīvu lidojumu vadību, izmantojot Brīvās maršrutēšanas gaisa telpas tehnoloģiju, kā arī standarta gaisa kuģu trajektoriju izmantošanu, lai mazinātu trokšņa ietekmi uz apdzīvotām vietām.
• Atbalsts ilgtspējīgām aviācijas tehnoloģijām. Bezpilota gaisa kuģu operāciju integrēšana gaisa satiksmes vadības sistēmā, veicinot jaunu inovatīvo aeropakalpojumu, inovatīvās gaisa mobilitātes un “U-space” pakalpojumu pieejamību sabiedrībai. Progresīvu navigācijas tehnoloģiju izmantošana dos iespēju efektīvāk izmantot degvielu un samazināt emisijas.
• Sadarbība un ieinteresēto pušu iesaistīšana. Sadarboties ar lidostām, aviosabiedrībām un citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai īstenotu kopīgas vides iniciatīvas, piemēram, emisiju samazināšanas projektus. Kā arī sadarboties ar politikas veidotājiem, lai veicinātu vides ilgtspējību aeronavigācijas jomā.

11. Šī politika nodrošina skaidru pieeju vides aspektu iekļaušanai visos Sabiedrības darbības aspektos, sākot no gaisa satiksmes pārvaldības līdz infrastruktūrai un progresīvām tehnoloģijām.

12. Sabiedrība sniedz informāciju tās darbiniekiem, sabiedrībai, sadarbības partneriem un valsts institūcijām par vides aspektu ietekmi uz Sabiedrības darbību, Sabiedrības radīto ietekmi un tās rīcībām pozitīvas ietekmes veicināšanai.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Valsts akciju sabiedrības „Latvijas gaisa satiksme” (turpmāk – LGS) “Iekšējās kultūras un ētikas kodeksa” (turpmāk – Kodekss) mērķis ir radīt vienotu ētiskas rīcības normu kopumu un stiprināt LGS iekšējo kultūru, biznesa praksi un reputāciju, nosakot uz LGS pamatvērtībām balstītus ētikas pamatprincipus un iekšējās organizācijas pasākumus.

2. LGS ētiskās vērtības un vispārējās normas

2.1. LGS darbība tiek organizēta tā, lai īstenotu un veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
2.2. LGS izturas godīgi, pieklājīgi, cieņpilni un taisnīgi attiecībās ar darbiniekiem un sadarbības partneriem. LGS sniedz patiesu un pārbaudītu informāciju.
2.3. LGS nodrošina darbiniekiem drošu darba vidi, veicinot darbinieku atbildīgu attieksmi pret darba drošību un veselības aizsardzību.
2.4. LGS ievēro godīgas konkurences noteikumus un nerada situācijas, kurās veidojas priekšrocības kādiem noteiktiem sadarbības partneriem.
2.5. LGS nodrošina iekšējo procedūru caurskatāmību un informācijas pieejamību sadarbības partneriem un darbiniekiem, ciktāl tas nav pretrunā ar LGS “Informācijas izmantošanas noteikumiem” (NL-AD-10).
2.6. LGS nodrošina ierobežotas pieejamības informācijas un komercnoslēpuma aizsardzību, kuru tā, pildot savus pienākumus, ir saņēmusi no sadarbības partneriem.
2.7. LGS nepieļauj interešu konflikta situācijas un koruptīvas vai krāpnieciskas darbības, ieviešot un īstenojot LGS attiecīgus preventīvus un uzraudzības pasākumus. Ja sadarbības partneris neievēro šo principu, LGS var atturēties no sadarbības uzsākšanas vai arī pārtraukt jau uzsāktu sadarbību.
2.8. LGS nesadarbojas ar sadarbības partneri vai pārtrauc uzsāktu sadarbību, ja sadarbības partnerim ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
2.9. LGS izskaidro darbiniekiem uzņēmuma vērtības un mērķus un veicina darbu vienotā komandā, lai sasniegtu LGS izvirzītos mērķus.
2.10. LGS nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
2.11. LGS atbalsta darbinieku profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, lai iespējami sekmīgāk izmantotu darbinieku intelektuālo un radošo potenciālu un veicinātu to efektīvākai darba pienākumu izpildei.

3. Darbinieka tiesības, pienākumi un atbildība

3.1. Darbiniekam ir tiesības saņemt darba pienākumu veikšanai nepieciešamo informāciju, lēmumu pieņemšanā brīvi izteikt, argumentēt un aizstāvēt personisko viedokli, izrādīt iniciatīvu un sniegt priekšlikumus darba uzlabošanai un pilnveidošanai.
3.2. Darbinieks rīkojas un organizē darbu tā, lai veicinātu Kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.
3.3. Darbinieks apzinās, ka viņa darbs, rīcība un uzvedība ietekmē darbinieka profesionālo izaugsmi, LGS mērķu sasniegšanu, ilgtspējīgu izaugsmi, korporatīvo kultūru un reputāciju.
3.4. Darbinieks apzinās savus darba pienākumus un ir atbildīgs par veiktā darba kvalitāti. Darbinieks iespēju robežās rūpējas par nepārtrauktu profesionālo prasmju un zināšanu attīstību, rūpējas par uzdevumu izpildi, izrāda iniciatīvu kompetences, ir atvērts pārmaiņām un jauninājumiem. Darbinieks palīdz jaunajiem kolēģiem iesaistīties un iejusties kolektīvā, daloties ar viņiem savā profesionālajā pieredzē un praksē.
3.5. Darbinieks izturas godīgi attiecībās ar citiem darbiniekiem, sadarbības partneriem un neiesaistās konkurenci ierobežojošos, koruptīvos vai krāpnieciskos darījumos vai darbībās, ļaunprātīgi neizmanto citu personu nezināšanu un kļūdas, atzīst un labo savas kļūdas. Attiecībās ar sadarbības partneriem darbinieka rīcībai jāvairo sadarbības partneru pārliecība par LGS kā atbildīgu, efektīvu un atvērtu uzņēmumu.
3.6. Darbinieks ekonomiski un racionāli izmanto LGS resursus (tai skaitā kustamo un nekustamo īpašumu, informāciju), kā arī izmanto savu darba laiku lietderīgi.
3.7. Darbinieks rūpējas par viņam pieejamās LGS informācijas aizsardzību. Darbiniekam pieejamā informācija ir izmantojama tikai tiešo darba pienākumu izpildei.
3.8. Darbinieks ir atbildīgs par katru savu darbību vai bezdarbību, kuras rezultātā darba pienākumu veikšanai saņemtā informācija ir tikusi izpausta trešajām personām, tai skaitā viņa ģimenes locekļiem, paziņām, kā arī citiem LGS darbiniekiem, kuriem tā nav nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja rodas šaubas par cita darbinieka informācijas pieprasījuma pamatotību, darbinieks konsultējas ar savu tiešo vadītāju.
3.9. Darbinieks neveic darbības, kuras var negatīvi ietekmēt vai nodarīt kaitējumu LGS, kā arī izturas ar cieņu pret LGS vārdu un simboliku. Darbinieks neizmanto LGS vārdu un simboliku personiskajām vajadzībām vai personiskā labuma gūšanai.
3.10. Visa informācija, kura atspoguļo LGS darbību, ir LGS īpašums.
3.11. Darbinieks vienlīdzīgi un ar cieņu izturas pret citiem darbiniekiem neatkarīgi no darbinieka vecuma, dzimuma, rases, etniskās piederības, reliģiskiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, politikās pārliecības, ģimenes statusa vai citiem apstākļiem.
3.12. Darbinieks uztur koleģiālas attiecības, ievērojot lietišķo komunikācijas stilu, un sadarbojas, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību darba pienākumu izpildē, kā arī ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos. Darbinieks informē kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalās pieredzē, kas varētu būt noderīga kolēģiem. Nav pieļaujama kolēģu vai sadarbības partneru pazemošana, publiska kritika, agresija un ciniska attieksme.
3.13. Darbinieks izvairās no konfliktiem, bet, ja tādi radušies, risina tos konstruktīvas sadarbības ceļā. Darbinieks ciena ikviena tiesības uz savu viedokli, uzklausa citu uzskatus, nevienu neaizskarot un neaizvainojot personiski.
3.14. Darbinieks ievēro LGS noteikto kārtību, kādā publiski tiek pausts LGS oficiālais viedoklis, un atturas publiski paust tādu personisko viedokli, kas ir pretējs vai nesavienojams ar uzņēmuma vērtībām, mērķiem un reputāciju. Darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret LGS, uzturot pozitīvu uzņēmuma reputāciju.
3.15. Komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem un valsts institūcijām LGS vārdā veic tikai LGS valde vai LGS valdes pilnvarotas personas. Informācija plašsaziņas līdzekļiem tiek nodrošināta ar preses sekretāra, kura pienākumos ietilpst ārējā komunikācija, starpniecību. Oficiāli paužot viedokli LGS vārdā, darbinieks ir atbildīgs par to, lai trešajām pusēm sniegtā informācija ir korekta un atbilst LGS pieņemtajiem lēmumiem.
3.16. Darbinieks apzinās, ka saskarsmē ar sadarbības partneriem darbinieks pārstāv LGS un tā rīcība un uzvedība rada priekšstatu par visu uzņēmumu. Ja saskarsmē ar sadarbības partneri darbinieks konstatē neētisku rīcību, darbinieks informē tiešo vadītāju par radušos situāciju.
3.17. Darbinieks nav ierobežots viņa privātajās aktivitātēs ārpus darba laika un vietas, tomēr darbiniekam ir pienākums ievērot vispārpieņemtās ētikas normas un Kodeksā noteiktos uzvedības principus, nodrošinot, ka privātās aktivitātes nerada negatīvu ietekmi uz LGS reputāciju. Darbinieks privāto aktivitāšu laikā neizmanto un nenēsā LGS atpazīstamības zīmes, kā arī neizpauž un neizmanto LGS informāciju, kas nav publiski pieejama.

4. Ētikas kodeksa īstenošana

4.1. Struktūrvienības vadītāja pienākums ir Kodeksa ievērošanas kontrole savā padotībā esošajā struktūrvienībā.
4.2. Aktuālos jautājumus par Kodeksā ietverto ētikas normu ievērošanu darbinieki risina ar tiešo vadītāju, bet, ja objektīvu iemeslu dēļ tas nav iespējams, – ar departamenta vadītāju vai atbildīgo valdes locekli.
4.3. Darbinieki ir aicināti būt sociāli aktīvi un reaģēt, ja tiek konstatēta Kodeksa neievērošana vai cits pārkāpums, informējot par to tiešo vadītāju, departamenta vadītaju vai valdes locekli, vai iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu atbilstoši PR-AD/JN-05 “Trauksmes celšanas kārtība” noteiktajam.
4.4. Darbinieka, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, identificējoša informācija nav izpaužama un ir aizsargājama kā ierobežotas pieejamības informācija un pieejama tikai Kodeksa vai cita pārkāpuma izvērtēšanā iesaistītajām personām. LGS nepiemēro nekādas sankcijas vai citas nelabvēlīgas sekas pret darbinieku, kurš informējis par Kodeksa normu vai citu pārkāpumu, izņemot, ja apzināti sniegta nepatiesa informācija.
4.5. Kodeksa normu pārkāpumu izskatīšanai ar valdes priekšsēdētāja rīkojumu tiek izveidota Ētikas komisija, kas izvērtē pārkāpuma apstākļus un sniedz atzinumu LGS valdei. LGS valde lemj par atbildības piemērošanu pārkāpējam.

5. Ētikas kodeksa ieviešana

5.1. LGS valde ir atbildīga par Kodeksa ieviešanu uzņēmumā.
5.2. Kodeksa īstenošanas uzraudzību veic padome.
5.3. Darbiniekus ar Kodeksu iepazīstina Personāla un dokumentu pārvaldības vadītāja Dokumentu vadības sistēmas Dokumentu datu bāzē.

I Vispārīgie noteikumi

1. Ilgtspējas politikas (turpmāk – politika) mērķis ir noteikt Sabiedrības ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus un virzienus vides, sociālās un pārvaldības (turpmāk – ilgtspēja) jomā.
2. Sabiedrības ilgtspējas mērķi ir tieši saistīti ar Sabiedrības Vidēja termiņa darbības stratēģijas darbības virzieniem un uzdevumiem.
3. Sabiedrība apņemas veicināt ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt mērķu īstenošanas progresa uzraudzību un ziņošanu.

II Ilgtspējas darbības pamatprincipi

4. Sabiedrības ilgtspējīga darbība ir orientēta uz to, lai apzinoties un pārvaldot savu ietekmi uz vidi un sabiedrību, kā arī vides un sociālo procesu ietekmi uz Sabiedrības darbību, sekmētu Sabiedrības izaugsmi ilgtermiņā, savlaicīgi identificējot un pārvaldot ar ilgtspēju saistītos riskus, stiprinot noturību pret ārējiem izaicinājumiem.
5. Sabiedrības ilgtspējas politikas virzieni ir:
   • pakalpojumu digitalizācija;
   • veiktspēja un pakalpojumu kvalitāte;
   • klimats un aprites ekonomika;
   • atklāta un ētiska pārvaldība;
   • taisnīga attieksme pret darbiniekiem, viņu motivācija, iesaiste;
   • atbildība un ilgtspēja piegādes ķēdēs
   • būt atbildīgiem par savām rīcībām.

III Būtiskie ilgtspējas aspekti

6. Lai nodrošinātu, ka Sabiedrība fokusējas uz ilgtspējas jomām, kas tās darbībā ir būtiskas, Sabiedrība ir veikusi ilgtspējas dubultā būtiskuma novērtējumu. 
7. Būtisko ilgtspējas aspektu noteikšanā un ilgtspējas jautājumu pārvaldībā tiek ņemts vērā Sabiedrības vadības un darbinieku viedoklis, un Sabiedrības apkopotie un analizētie dati, kā arī citu Sabiedrības vērtību ķēdes ietekmes pušu redzējums atbilstoši to iesaistei vai ietekmei.
8. Sabiedrība, ņemot vērā Vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto stratēģisko mērķi, misiju, vīziju un vērtības, sākotnējo dubultā būtiskuma novērtējumu veica ievērojot Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas un no tās izrietošo Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartu prasības. 
9. Saskaņā ar veikto dubultā būtiskuma novērtējumu, Sabiedrības būtiskās ietekmes jomas, kuru īstenošanai tai ir tieša vai būtiska ietekme un uz kuriem Sabiedrība var atsaukties komunikācijā par saviem ilgtspējas mērķiem un rezultātiem, ir šādi:
   • gaisa piesārņojums un trokšņu piesārņojums;
   • enerģētika un energodrošība;
   • personāls:
     • privātās un darba dzīves līdzsvars un darba laiks
     • adekvāts atalgojums
     • apmācība un prasmju pilnveide
     • darba aizsardzība;
   • korporatīvā kultūra;
   • drošība (kiberdrošība, fiziskā drošība un drošums).

IV Sadarbība ar ieinteresētajām pusēm

10. Lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, palielinātu darbinieku un pakalpojuma saņēmēju apmierinātību, kā arī veicinātu ilgtspējīgu attīstību,  Sabiedrība sadarbojas ar ietekmes pusēm iesaistot tās kā stratēģiskajā, tā operatīvajā līmenī:
    • konsultējoties, saskaņojot un atskaitoties par rīcības pasākumiem, kas vērsti ilgtspējas mērķu sasniegšanai;
    • veicot aptaujas un anketējot – regulāri aptaujājot klientus piegādātājus, lai iegūtu atsauksmes par pakalpojumu kvalitāti un citiem faktoriem;
    • noskaidrojot un uzklausot darbinieku viedokli aptaujās un attīstības pārrunās;
    • sadarbojoties ar transporta politikas veidotājiem, pašvaldībām, valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm;
    • publicējot pārskatus par darbību, finanšu stāvokli un attīstības projektiem, atklājot informāciju par Sabiedrības politikām un tādējādi informējot par savu darbību visas ieinteresētās puses.
11. Sabiedrība ir identificējusi savas būtiskākās ietekmes puses: 
    • Akcionārs;
    • Vadība;
    • Darbinieki;
    • Piegādātāji;
    • Klienti;
    • Pašvaldības un valsts iestādes;
    • Transporta politikas veidotāji;
    • Uzraugošās un sadarbības institūcijas Latvijā un Eiropā;
    • Nevalstiskās organizācijas.

V Atbildība

12. Padome ievērojot Sabiedrības būtiskās ietekmes jomas, nosaka, kuriem Sabiedrības būtiskajiem ilgtspējas aspektiem izvirzāmi sasniedzami ilgtspējas mērķi.
13. Valde izvirza mērķus un sasniedzamos rezultātus ilgtspējīgai attīstībai iekļaujot tos Sabiedrības ilgtspējas stratēģijā, nodrošina ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ilgtspējas mērķu pārskatīšanu un mērķu un sasniegto rezultātu komunicēšanu. 
14. Drošuma, kvalitātes un informācijas drošības pārvaldības un ilgtspējas departaments nodrošina:
    • ilgtspējīgas attīstības mērķu un uzdevumu iekļaušanu Sabiedrības ilgtspējas stratēģijā un atbilstošo rīcību plānu izstrādi;
    • būtisko ilgtspējas aspektu un ilgtspējas mērķu sasniegšanas raksturojošu datu apkopošanu un izvērtēšanu;
    • ikgadēju ilgtspējas ziņojumu sagatavošanu atbilstoši Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas, no tās izrietošajiem Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem un Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam;
    • būtisko ilgtspējas aspektu pārvērtēšanu pēc nepieciešamības un atbilstošu grozījumu veikšanu Politikā.
15. Šī politika nodrošina skaidru pieeju ilgtspējas iekļaušanai visos Sabiedrības darbības procesos, sākot no lēmumu pieņemšanas, attiecībām ar darbiniekiem līdz procesiem, kas atbalsta Sabiedrības pakalpojumu sniegšanu.
16. Sabiedrība sniedz informāciju tās darbiniekiem, sabiedrībai, sadarbības partneriem un valsts institūcijām par ilgtspējas ietekmi uz Sabiedrības darbību, Sabiedrības radīto ietekmi un tās rīcībām pozitīvas ietekmes veicināšanai.
17. Lai nodrošinātu komunikāciju ar ārējām ieinteresētajām pusēm Sabiedrība gada pārskata ietvaros publisko informāciju par ilgtspējas jomu pārvaldību, sniegumu attiecīgajā pārskata gadā un turpmākajiem mērķiem konkrētajās jomās.