Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs. Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Turpmākajā projekta īstenošanas laikā brīvo maršrutu zona tiks paplašināta, atceļot atlikušās robežas ar Norvēģijas gaisa telpu un turpinot sadarbību ar Lielbritāniju, Īriju un Islandi “Borealis” FRA programmas ietvaros.

Tādējādi 2021. gadā Ziemeļeiropā aviokompānijas varēs lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā jau deviņās valstīs.

Starprobežu brīvo maršrutu gaisa telpa ir nozīmīgs ilgtermiņa projekts, nodrošinot Eiropas Komisijas vīziju par brīvām Eiropas debesīm (Single European Sky jeb SES), radot mazāk sadrumstalotu un efektīvāku gaisa satiksmes vadību Eiropā. Šīs izmaiņas tiek īstenotas “Borealis” Brīvo maršrutu gaisa telpas programmas ietvaros, ko realizē “Borealis Alliance” dalībnieki – deviņu Ziemeļeiropas valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, tostarp arī „Latvijas gaisa satiksme”.

Brīvo maršrutu ieviešana tik apjomīgā gaisa telpā ļaus aviokompānijām ievērojami ietaupīt gan lidojuma laiku, gan degvielu un vērā ņemami samazināt izmaksas. Šo ambiciozo mērķu realizācija ir solis ceļā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas idejas īstenošanu.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) neto apgrozījums saskaņā ar publicēto 2015. gada pārskatu ir sasniedzis 24,965 miljonus EUR. Ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības – aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas – 2015. gadā ir 24,727 miljoni EUR, kas ir par 1,3 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bija 24,631 miljons EUR.

Aizvadītajā gadā LGS ir strādājusi ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas ir 470,8 tūkstoši EUR.

LGS, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus, 2015. gadā ir apkalpojusi 245 264 lidojumus, kas ir par 1918 lidojumiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tādējādi 2015. gadā ir sasniegts augstākais vadīto lidojumu rādītājs LGS vēsturē.

Gada rezultāti liecina, ka nebūtiski – par 0,2 procentiem – ir samazinājies apkalpoto tranzītlidojumu skaits, kamēr lidojumi uz starptautisko lidostu “Rīga” un no tās ir pieauguši par 3,5 procentiem.

“Aizvadītais gads visā aviācijas nozarē bija sarežģīts, savas korekcijas ienesa nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija vairākās kaimiņvalstīs, kas negatīvi ietekmēja lidojumu skaitu. Patīkami, ka par spīti visam esam spējuši sasniegt labus rezultātus. Uzskatu, ka tie apliecina mūsu izvēlētās stratēģijas pamatotību. Pēc aviācijas nozares analītiķu “Aviation Advocacy” aprēķiniem, kas izdarīti, pamatojoties uz Civilās aeronavigācijas pakalpojumu organizācijas (CANSO) datiem, “Latvijas gaisa satiksmes” izmaksu efektivitāte ir otrā labākā Eiropā,” atzīmē LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

LGS nepārtraukti investē uzņēmuma modernizācijā, uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un drošumu. Nozīmīgākie tehniskie uzlabojumi, kas veikti 2015. gadā, ir automatizētās gaisa satiksmes vadības (GSV) sistēmas (ATRACC) modernizācija, PENS (Pan-European Network Services) attīstība – ir pabeigta OLDI/FMTP savienojumu izveide ar Malmes un Stokholmas GSV centriem, izmantojot PENS tīklu, kā arī AMHS savienojumu izveide ar Frankfurtes un Bratislavas COM centriem, izmantojot PENS tīklu. Uzņēmums ir turpinājis meteonovērošanas sistēmu modernizāciju un kustīgu objektu novērošanas sistēmas (ASMGCS) attīstību lidostā “Rīga”.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir uzņēmums, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem Rīgas Lidojumu informācijas rajonā. LGS galvenais ienākumu avots ir aeronavigācijas maksājumi, finansēšana no valsts budžeta netiek veikta.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir saņēmusi Transporta un sakaru institūta rektora Igora Graura pateicību par mūsu speciālistu līdzdalību pasākumā “TSI Karjeras diena”.

Lai iepazīstinātu TSI studentus no Latvijas un Indijas ar pašreizējo situāciju aeronavigācijā, kā arī ieskicētu nozares nākotnes perspektīvas, LGS pārstāvji – starptautiskās sadarbības koordinācijas speciālists Raimondas Ižganaitis un Attīstības departamenta Uzņēmējdarbības plānošanas un attīstības nodaļas vadītājs, doktors Vadims Stroiteļevs topošos aviācijas inženierus iepazīstināja ar tēmu “Aeronavigācijas sistēma Latvijā un tās attīstības perspektīvas”.

Sadarbība starp LGS un TSI attīstās vairākās jomās, un Transporta un sakaru institūta rektors savā pateicības vēstulē pauž vēlmi to turpināt un attīstīt.