Virs Latvijas pieaug aviosatiksmes intensitāte

Latvijas gaisa telpā strauji palielinājusies lidojumu intensitāte. Šāds pieaugums sācies pagājušajā nedēļā un tā iemesls – milzu sastrēgumi virs Eiropas, kuru dēļ gaisa kuģus sāk novirzīt uz mazāk noslogotiem reģioniem.

Galvenie gaisa satiksmes sastrēgumi veidojas tieši Eiropas vidienē. Pērn Eiropā kavējies katrs piektais reiss ar vidējo kavēšanās laiku 50 minūtes. Šovasar lidostās tiek prognozēti lielākie sastrēgumi jebkad vēsturē, tādēļ ir izstrādāts plāns, kas jau patlaban paredz daļu tranzītplūsmas no pārslogotajiem reģioniem novirzīt, un tas nozīmē lidojumu intensitātes pieaugumu arī virs Latvijas.

Civilās aviācijas aģentūrā LNT Ziņām skaidro, ka Eiropas gaisa satiksmes sistēma jau vairs nespēj tikt galā ar aviopārvadājumu straujo pieaugumu.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs norāda: “Nozarē, ja mēs runājam par lidojumu kavējumiem, tad tā arī tiek saukts, ka tas ir tāds kontrolēts haoss. Kavējumus mēra minūtēs, un kāds jau ir saskaitījis, ka summāri kavējumi pagājušajā gadā ir sasnieguši 40 gadus.”

Savukārt Latvijas Gaisa satiksmes Attīstības departamenta vadītāja vietnieks Vadims Voronovs pauž: “Tas, protams, nes papildus slodzi arī mums, bet tas palīdz arī mūsu pasažieriem savlaicīgi tikt uz tiem galamērķiem, kur viņi savādāk tiktu ar ierobežojumiem.”

Latvijas Gaisa satiksmē rēķina, ka noslodze palielināsies par 5% jeb dienā jāuzmana un jāvada būs par vidēji 20 līdz 30 gaisa kuģiem vairāk.

Unikāla iespēja kļūt par Gaisa satiksmes vadības dispečeru

Pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits, un arī Latvija nav izņēmums. Tādēļ Gaisa satiksmē sāk pietrūkt darba roku. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās jaunu aviodispečeru mācībām. Pēc desmit gadu pārtraukuma šī ir unikāla iespēja sākt darbu prestižā un labi atalgotā amatā.

Latvijas Gaisa satiksmes aviodispečeri dienā vada vidēji 1000 gaisa kuģu. Protams, ne visi tiek nosēdināti Rīgas lidostā. Liela daļa ir tranzītlidojumu, un, protams, arī tie ir jāuzmana.

Šobrīd Latvijas Gaisa satiksmē darbojas nedaudz vairāk kā 80 aviodispečeru.

Latvijas Gaisa satiksme pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9% vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Bija 250 000 lidojumu gadā, šobrīd esam pie 280 000. Tāpat Latvijā attīstās reģionālās lidostas, piemēram, Liepājā. Un bez šīs intensitātes, notiek arī paaudžu maiņa. Tamdēļ Gaisa satiksmē sāk pietrūkt darba roku un jau otro gadu tiek domāts par jaunu dispečeru sagatavošanu.

Pretendentiem nepieciešama augstākā izglītība, labas angļu valodas un matemātikas zināšanas, psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt lēmumus stresa situācijās, kā arī, protams, interese par aviāciju, jābūt arī labai veselībai.

Latvijas Gaisa satiksmes vadītājs pērn pirmos atlasītos audzēkņus, kas nu jau gadu kā skolojas Helsinkos, Somijā, nebeidz lielīt. “Esmu sajūsmā par šiem cilvēkiem, un gribu pateikt, ka ir mūsu valstī tāda jaunatne, uz kuru var paļauties un kurai var dot rokās mūsu pasažieru likteņus, dzīvības un bez šaubām skatīties uz to, ka viņi šo darbu paveiks,” saka Latvijas Gaisa satiksmes valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Pašlaik tiek komplektēta 10 studentu grupa, un līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties Latvijas Gaisa satiksmē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievijas-rakesu-macibu-baltijas-jura-pirma-diena-bez-incidentiem.a273712/

Pirmā diena, kad 62 kilometru attālumā no Liepājas Krievijas karakuģi jūrā sāka raķešu šaušanu, aizvadīta bez incidentiem. Pasažieru lidmašīnas bīstamo gaisa teritoriju nepārlido, taču riska izjūta gaisa satiksmes pārraugus nepamet. Šī ir pirmā reize, kad Krievija šauj raķetes neitrālajos ūdeņos tik tuvu mūsu gaisa telpai.

“Latvijas Gaisa satiksmes” vadības centra tornī Rīgas lidlaukā uztraukums nav jūtams. Dienā tur paceļas un nolaižas simts lidmašīnas, cauri Latvijas gaisa telpai izlido vairāk nekā 700. Kopš izdevies Krievijas plānoto šaušanas reģionu pārcelt no triju maršrutu krustcelēm, arī lidojumu plāni īpaši nav mainīti. Un neviena aviokompānija savus reisus nav atcēlusi.

“Ir kontaktējuši vairāki pasažieri, kas ir norūpējušies par to, vai tas neradīs kavējumus. Tāpēc es cenšos pasniegt, ka pasažieriem nevajadzētu to pat just,” stāsta Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

Cik pasažieru atteikušies lidot šajās dienās, ziņu nav. Taču aviokompānijas savus zaudējumus aprēķinās pēc dažām dienām, kad būs zināms, cik degvielas iztērēts, aplidojot bīstamo reģionu.

“Vajadzētu visu šo daļu aplidot, tad tie zaudējumi varētu būt krietni lielāki. Bet riska elementi no gaisa satiksmes vadības viedokļa vienalga paliek,” norāda valsts AS “Latvijas Gaisa satiksme” valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

“Latvijas Gaisa satiksmes” vadītājs rāda, ka pārceltais šaušanas reģions vairs nav maršrutu krustcelēs, kuras dienā pārlidoja simtiem lidmašīnu. Taču, tā kā pārvietotajā šaušanas zonā parasti ir brīvo maršrutu sistēma, lidmašīnas varēja to šķērsot.

“Ja satiksmes plūsma to ļauj, aviosabiedrības drīkst lidot pa taisno, nepieturoties publiskajām trasēm, kad dod lielu ekonomiju. Mēs nevaram pateikt, cik lielā mērā un kuru aviokompāniju tas traucēs un ietekmēs,” stāsta Gorodcovs.

Dabā šaušanas mācību teritorija nav liela. Krievijas kara kuģi ir jūrā 62 kilometrus no Liepājas. Lidmašīna šo teritoriju var pārlidot trīs minūtēs. Šodien gan neviens gaisa kuģis no apstiprinātajiem maršrutiem nenovirzās.

Gorodcovs skaidro, ka raķetēm ir noteikta trajektorija. Savukārt lidmašīnas nenovirzās no maršruta, un pašlaik nekādu ekscesu nav.

"Latvijas gaisa satiksme" informē par jauna gaisa kontroles torņa nepieciešamību, kā arī iezīmē projekta realizāciju un paredzamos ieguvumus aviosatiksmes attīstībā un drošuma pilnveidošanā.

Posted by LTV Ziņu Dienests on Ceturtdiena, 2017. gada 20. aprīlis

LTV Ziņu Dienests: “Latvijas gaisa satiksme” informē par jauna gaisa kontroles torņa nepieciešamību, kā arī iezīmē projekta realizāciju un paredzamos ieguvumus aviosatiksmes attīstībā un drošuma pilnveidošanā.