Šonedēļ VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja “Lennuliiklusteeninduse” AS (“Estonian Air Navigation Service”, EANS) valdes priekšsēdētājs Tanels Rautits (Tanel Rautits) un Somijas aeronavigācijas uzņēmuma “Air Navigation Services Finland Oy” (“ANS Finland”) CEO Raine Luojuss (Raine Luojus) piedalījās ceremonijā par godu līgumu parakstīšanai par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem.

“Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija. Šie dispečeri Latvijā strādā tikai LGS, tāpēc viņu sagatavošana notiek tikai tad, kad mūsu uzņēmumā rodas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Aviācijas nozarei attīstoties, pašlaik ir nepieciešami jauni speciālisti, un viņus sagatavos mūsu somu kolēģi,” skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Šopavasar “ANS Finland” uzvarēja starptautiskā konkursā par 10 jaunu LGS gaisa satiksmes vadības dispečeru sagatavošanu. Arī EANS ir parakstījusi līgumu ar “ANS Finland”, kas oktobrī uzsāks apmācību programmu. Gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācība nav lēta, tāpēc svarīga ir NEFAB (Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka) partneru cieša sadarbība, kas ir ļāvusi panākt iespējami labākos apmācību nosacījumus.

“ANS Finland” CEO Raine Luojuss saka:

“Esam pagodināti, ka “Latvijas gaisa satiksme” un EANS izvēlējās tieši mūsu uzņēmumu savu jauno gaisa satiksmes vadības dispečeru sagatavošanai. Studenti varēs izmantot mūsu unikālās mācību iespējas Aviācijas koledžā, kas atrodas netālu no Helsinku lidostas”.

Latvijas aviodispečeru apmācības 11 mēnešus notiks Helsinkos, bet pēc tam 8 mēnešus tiks turpinātas Rīgā. LGS mācību laikā topošajiem dispečeriem nodrošinās stipendijas un apmaksās dzīvošanas vietu, bet pēc beigšanas garantē interesantu, labi apmaksātu darbu un sociālo garantiju paketi. Paredzams, ka divi jaunie dispečeri strādās Liepājas lidostā.

Pretendentiem nepieciešama augstākā izglītība (vismaz bakalaura akadēmiskais grāds), labas angļu valodas un matemātikas zināšanas, psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt lēmumus dinamiskās situācijās, kā arī, protams, interese par aviāciju. Sīkāka informācija pieejama mājaslapās www.lgs.lv un www.ansfinland.fi.

Par apmācībām, izmantojot Aviācijas koledžas simulatoru, iespējams uzzināt vietnē Youtube

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) ir aeronavigācijas uzņēmums, kura galvenais mērķis ir nodrošināt ar aeronavigācijas pakalpojumiem visus gaisa telpas lietotājus Rīgas Lidojumu informācijas rajonā.

Studentiem būs lieliska iespēja mācīties “ANS Finland” Aviācijas koledžā, kas atrodas Somijā, Helsinkos. Mācību programma sastāv no teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām, kuras notiek, izmantojot mūsdienīgus aviācijas simulatorus.

Aviācijas koledža nodrošinās pamatapmācību, kas norisināsies divās grupās. Studentiem ir iespēja uzsākt 10 mēnešu pamata apmācību kursu 2018. gada oktobrī vai 2019. gada augustā /septembrī.

Apmācību noslēgumā studenti iegūs starptautiski atzītu licenci, kas dod iespēju strādāt par gaisa satiksmes vadības dispečeru LGS.

Atlases process notiks vairākos posmos un sastāvēs no intervijām, psiholoģiskajiem testiem, FEAST testa un noslēgumu intervijas. Pirms intervijas studentiem ir jābūt nokārtotai 3. klases medicīniskajai apliecībai. Pēc intervijas ar studentiem tiks noslēgts mācību līgums un vienošanās.

Lūdzu, sekojiet saitei https://www.lyyti.in/LGS_ATCO_campaign_8679, lai pieteiktos gaisa satiksmes vadības dispečera atlases procesam. Piesakoties ir jāpievieno motivācijas vēstule, pamatojošie dokumenti un CV Euro PASS formā: https://europass.cedefop.europa.eu/lv/documents/curriculum-vitae.

Pieteikšanās notiks līdz 29.07.2018.

Šā gada 26. aprīlī “Latvijas gaisa satiksmē” viesojās Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Vizītes laikā viņš apmeklēja Gaisa satiksmes vadības centru un gaisa satiksmes vadības torni, kā arī viesojās mācību centrā. LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš iepazīstināja Ministru prezidentu un viņu pavadošās amatpersonas ar uzņēmuma pamatdarbību. Tikšanās laikā tika pārrunātas LGS darbības aktualitātes.

Valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) rīkotajā metu konkursā “Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls” ir uzvarējis arhitektu birojs “ARHIS ARHITEKTI”, kas kā partneri ir piesaistījis vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē “Leo A Daly”.

25. aprīlī svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš “ARHIS ARHITEKTI” vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 EUR. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Otro vietu un 20 000 EUR balvu ieguva personu (piegādātāju) apvienība “NRJA/CPMG” (Latvija un Lielbritānija).

10 000 EUR īpašā veicināšanas balva par funkcionāli veiksmīgāko LGS administratīvā korpusa un teritorijas organizācijas plānojumu tika piešķirta SIA “Avotiņš, Vincents un partneri” (Latvija).

Tāpat žūrija piešķīra trīs veicināšanas balvas 5 000 EUR apmērā. Balvu par arhitektoniski savdabīgo gaisa satiksmes vadības torņa risinājumu saņēma apvienība “1PAX, SEMPERVIRENS”, “EGIS” (Francija). Par ideju veidot gaisa satiksmes vadības torni koka konstrukcijās balvu ieguva apvienība “AREP-SETEC-REM PRO” (Francija un Latvija), bet par racionālāko gaisa satiksmes vadības torņa funkcionāli tehnisko risinājumu – apvienība “Būvdizains un ADPI” (Latvija un Francija).

Konkursa mērķis bija iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu un ekonomiski pamatotu metu gaisa satiksmes vadības (GSV) tornim.

Rezultātā ir iegūts funkcionāli veiksmīgs arhitektoniskais risinājums, kuru realizējot, tiks izveidota LGS aviodispečeriem optimāla darba vide, kas būs atbilstoša drošu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai.

“ARHIS ARHITEKTI” vadītājs Andris Kronbergs uzsvēra, ka jaunā GSV torņa projekta izstrāde arhitektiem būs gan lieliska izdevība apliecināt savu profesionalitāti, gan nopietns izaicinājums. “Mēs, “ARHIS ARHITEKTI”, veidojot torņa metu, izmantojām gan savu trīsdesmit gadu ilgo praktisko arhitektu pieredzi un apmēram divdesmitpiecu gadu pieredzi Rīgas starptautiskās lidostas plānošanā un lidostas kompleksa objektu attīstīšanā, gan liela un pieredzējuša partnera no ASV “Leo A Daly” pieredzi. Mēs izstrādājām metu un, protams, esam gatavi radīt torņa projektu kopā ar kompāniju, kas pārstāvēta vairāk nekā 90 valstīs un var lepoties ar pamatīgu pieredzi projektos aviācijas nozarē. Pieminēšu tikai gaisa satiksmes vadības torņus Džona F. Kenedija staptautiskajā Ņujorkas lidostā un Oklendas starptautiskajā lidostā”, uzsvēra A.Kronbergs.

Savukārt LGS valdes priekšsēdētājs un žūrijas komisijas vadītājs Dāvids Tauriņš uzsver: “jaunajā tornī strādājošajiem gaisa satiksmes vadības dispečeriem vissvarīgākais būs funkcionalitāte – lidostas pārredzamība, iekštelpu plānojums, iespējas izvietot iekārtas utt. Uzvarētājs piedāvā optimālāko risinājumu, taču, izvēloties labāko metu, tika ņemta vērā arī tā arhitektoniskā kvalitāte, kuru izvērtēja nozarē atzīti arhitekti.”

Iesniegtos metus izvērtēja starptautiska žūrijas komisija, kurā strādāja norvēģu pilsētplānotājs un arhitekts Ole Vīgs (Ole Wiig), arhitekts, Vācijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja DFS ēku projektu nodaļas vadītājs Stefans Hūbers (Stephan Huber), arhitekti Jānis Dripe, Uģis Kaugurs un Ingurds Lazdiņš, būvinženieris Normunds Eglītis, kā arī LGS un lidostas “Rīga” speciālisti.

Piedāvātos risinājumus iepriekš vērtēja arī kompetenta tehniskā komisija, kas savu atzinumu sniedza žūrijai.

Nepieciešamību būvēt jaunu GSV ir radījusi lidostas attīstība, kuras gaitā ir gan būtiski pagarināts skrejceļš, gan ievērojami palielinājies lidojumu skaits, gan izveidojušās “aklās zonas”. Vecā, 1973. gadā būvētā torņa augstums nav pietiekams, lai nodrošinātu nepieciešamo teritorijas vizuālo pārredzamību un modernas tehnikas izvietošanu nākotnē.

“Jaunais gaisa vadības tornis varēs kalpot par lielisku piemēru tam, kā Latvijā ir jāprojektē un jābūvē svarīgi infrasturktūras objekti, ja mēs gribam, lai mūsu valsts ne tikai veiksmīgi attīstās ekonomiski, bet arī ir zaļākā valsts pasaulē. Un tas ir tas, ko mēs gribam”, atzina Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

Torņa būvniecību plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. Projekts tiks finansēts no LGS pašu līdzekļiem un banku aizdevuma, kā arī tiks meklētas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Lidojumu skaitam palielinoties par 8.9%, VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) 2017. gadā sasniedza jaunu apkalpoto lidojumu rekordu – 268 967 apkalpoti lidojumi. Vidēji mēnesī LGS apkalpoja 22,4 tūkstošus lidmašīnu – vidēji 737 lidmašīnas dienā. Mēneša griezumā visvairāk lidmašīnu ir apkalpotas jūlijā, kad LGS vadīja 26 976 lidojumus. Visnoslogotākā diena bija 2017. gada 15. jūnijs, kad Latvijas gaisa telpu izmantoja 917 lidmašīnas.

Lidojumu skaita palielinājums 2017. gadā pārsniedza plānotos apmērus, šāds pieaugums netika paredzēts pat visoptimistiskākajās Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) prognozēs, kas līdz 2017. gada septembrim (ieskaitot) savā optimistiskākajā scenārijā paredzēja par gandrīz tūkstoti mazāk lidojumu. Lielākā vai mazākā mērā lidojumu skaita prognožu pārsniegums tika novērots gandrīz visā Eiropā.

Starptautiskā lidosta “Rīga” pagājušajā gadā ir apkalpojusi gandrīz 6,1 miljonu pasažieru, vienlaicīgi ievērojami palielinot galamērķu skaitu. Tā rezultātā lidojumi uz Rīgu un no Rīgas 2017. gadā palielinājās par 9,9%. LGS ieņēmumi no aeronavigācijas pakalpojumiem Latvijas lidostās pieauga par 22.9% – līdz 3 499 tūkstošiem EUR.

Ievērojot Ziemeļvalstu funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plānā noteikto, vienības maksa maršruta pakalpojumā 2017. gadā pieauga par 0,5%, vienlaicīgi par 2,1% pieaugot vidējam vienību skaitam vienā lidojumā, t.i., notika lidmašīnu vidējā svara un vidējā nolidotā attāluma pieaugums. Visstraujāk (par 14,6%) pieauga to lidojumu skaits, kas notika virzienā Krievija – Eiropa. Otrais visstraujāk augošais ģeogrāfiskais segments 2017. gadā bija Eiropa – Eiropa, kur pieaugums bija 7,6%. 2017. gadā LGS ieņēmumi no aeronavigācijas pakalpojumiem maršruta zonā sasniedza 23 916 tūkstošus EUR, uzrādot palielinājumu par 2 512 tūkstošiem EUR vai 11,8% salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Lidojumu skaita pieaugums neietekmēja LGS sniegto aeronavigācijas pakalpojumu drošumu, visi izvirzītie lidojumu drošuma mērķi tika izpildīti un pārpildīti.

2017. gadā uzņēmums plānoja lielākus izdevumus nekā 2016. gadā, kas saistīts ar nepieciešamību palielināt atalgojumu gaisa satiksmes vadības dispečeriem, kā arī inflācijas ietekmi uz pamatdarbības izmaksām. Gaisa satiksmes vadības dispečeri darbojas atvērtā darba tirgū Eiropas mērogā, tāpēc nākamajos gados atalgojuma tuvināšana Baltijas reģiona vidējiem rādītajiem turpināsies. 2017. gada faktiskās pamatdarbības izmaksas bija par 1,9% lielākas nekā 2016. gadā, kas tomēr ir par 2,8% mazāk nekā plānotās izmaksas.

Ieņēmumu un izdevumu posteņu izmaiņu rezultātā LGS efektivitāte, kas tiek aprēķināta kā vidējās faktiskās izmaksas uz vienu apkalpoto lidmašīnu, palielinājās par 6,7%, salīdzinot 2017. un 2016. gadu.