Bezpilota gaisa kuģu operatori tagad portālā var iegūt informāciju par dronu lidojumiem aizliegtajām zonām

No šī gada 2. janvāra ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem. Karte ar šādu informāciju ir ievietota VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) tīmekļvietnē https://ais.lgs.lv publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā www.airspace.lv/drones.lv.

Informācija nepārtraukti tiek aktualizēta.

“Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā “Rīga”. Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu,” skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Informācija tiek publicēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 368 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi” prasībām. Savukārt informāciju par šo objektu atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par Latvijas Republikas gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību iesniedz objektu īpašnieki vai valdītāji Civilās aviācijas aģentūrā.

Augstas precizitātes navigācijas sistēmas (Performance Based Navigation jeb PBN) ieviešana

VAS “Latvijas gaisa satiksme” ir izstrādājusi un ieviesusi lidostā “Rīga” augstas precizitātes navigācijas sistēmas (Performance Based Navigation jeb PBN) instrumentālās lidojumu procedūras. Lai atbilstu labākajai starptautiskajai praksei, procedūras ir izstrādātas saskaņā ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) vadlīnijām.

Procedūru izstrāde tika uzsākta, lai risinātu Rīgas lidostas kapacitātes problēmu, kad 2019. gadā aviolidojumu intensitāte sasniedza savu augstāko punktu. PBN priekšrocības, salīdzinot ar tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām, ir efektīvāka gaisa telpas izmantošana, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, degvielas ekonomija, mazāks CO2 izmešu daudzums un trokšņu līmeņa samazinājums.

PBN maršrutu struktūras ir izstrādātas tā, lai tās uzlabotu lidojumu drošumu un efektivitāti, optimizējot ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, horizontālo un vertikālo gaisa trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu un trokšņu līmeni, minimizējot radio komunikāciju starp gaisa satiksmes vadības centru un lidmašīnas apkalpi, un iespēju robežās nodrošinātu lidojuma nepārtrauktību.

PBN piedāvā vairākas priekšrocības attiecībā pret tradicionālajām instrumentālo lidojumu procedūrām un gaisa trasēm, kas balstās uz noteiktām stacionārajām navigācijas iekārtām. PBN ļauj izmantot gaisa telpu daudz efektīvāk (gaisa trašu izveide, degvielas efektivitāte, trokšņu līmeņa samazinājums utt.), kā arī samazina kopējo investīciju apjomu, atjaunojot navigācijas sensorus atbilstoši to tehnoloģiskai attīstībai.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai “Air Baltic” un citām aviosabiedrībām, kas lido uz lidostu “Rīga” un no tās, ir iespējams izmantot PBN procedūras jau kopš 2021. gada 12. augusta.

LGS Varšavā saņem EBA Nacionālā uzvarētāja balvu

4. decembrī Varšavā “Latvijas gaisa satiksme” saņēma Eiropas Biznesa balvu (Europian Business Awards – EBA) – zelta medaļu kā Nacionālais uzvarētājs kategorijā uzņēmumiem ar gada apgrozījumu no 26 līdz 150 miljoniem eiro. 

3. un 4. decembrī LGS valdes locekle Ilze Aleksandroviča, finanšu nodaļas vadītājs Ivars Sviridovs un Tehniskā nodrošinājuma departamenta vadītāja vietnieks Vladislavs Čaščins piedalījās balvas izcīņas finālā un sniedza atbildes uz visāķīgākajiem kompetentas žūrijas jautājumiem. 

I.Aleksandroviča pēc pasākuma atzina: “Parasti mēs sevi salīdzinām un apmaināmies pieredzē ar citiem aeronavigācijas un aviācijas nozares uzņēmumiem Eiropā, kuru starpā esam vieni no labākajiem. Tagad pirmo reizi salīdzinājām sevi ar visdažādāko nozaru privātajiem uzņēmumiem, kam katram ir sava izaugsmes recepte. Lai arī kā valsts uzņēmums, kas darbojas regulētā jomā, Varšavā atšķīrāmies no pārējiem, citu uzņēmumu  pieredze daļēji izmantojama arī mūsu tālākā attīstībā”. 

Eiropas Biznesa balva tiek pasniegta jau divpadsmito gadu, un tās mērķis ir atbalstīt spēcīgāka un veiksmīgāka biznesa attīstību Eiropā. Pašlaik tā ir viens no lielākajiem un prestižākajiem apbalvojumiem uzņēmējdarbības jomā Eiropā. Balvu pasniegšanas pasākumā piedalījās aptuveni 500 veiksmīgu biznesa vadītāju, akadēmiķu un politiķu. 

Pirmajā posmā dalībai tika izvēlēti 150 tūkstoši uzņēmumu no 33 valstīm. Tālāk 2753 uzņēmumi iekļuva izcilības biznesa sarakstā, bet no tiem tikai 363 uzņēmumus žūrija izvēlējās par konkursa finālistiem. LGS bija viens no diviem Latvijas uzņēmumiem, kas piedalījās fināla pasākumā. 

Sīkāka informācija: www.businessawardseurope.com

Virs Latvijas pieaug aviosatiksmes intensitāte

Latvijas gaisa telpā strauji palielinājusies lidojumu intensitāte. Šāds pieaugums sācies pagājušajā nedēļā un tā iemesls – milzu sastrēgumi virs Eiropas, kuru dēļ gaisa kuģus sāk novirzīt uz mazāk noslogotiem reģioniem.

Galvenie gaisa satiksmes sastrēgumi veidojas tieši Eiropas vidienē. Pērn Eiropā kavējies katrs piektais reiss ar vidējo kavēšanās laiku 50 minūtes. Šovasar lidostās tiek prognozēti lielākie sastrēgumi jebkad vēsturē, tādēļ ir izstrādāts plāns, kas jau patlaban paredz daļu tranzītplūsmas no pārslogotajiem reģioniem novirzīt, un tas nozīmē lidojumu intensitātes pieaugumu arī virs Latvijas.

Civilās aviācijas aģentūrā LNT Ziņām skaidro, ka Eiropas gaisa satiksmes sistēma jau vairs nespēj tikt galā ar aviopārvadājumu straujo pieaugumu.

Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs norāda: “Nozarē, ja mēs runājam par lidojumu kavējumiem, tad tā arī tiek saukts, ka tas ir tāds kontrolēts haoss. Kavējumus mēra minūtēs, un kāds jau ir saskaitījis, ka summāri kavējumi pagājušajā gadā ir sasnieguši 40 gadus.”

Savukārt Latvijas Gaisa satiksmes Attīstības departamenta vadītāja vietnieks Vadims Voronovs pauž: “Tas, protams, nes papildus slodzi arī mums, bet tas palīdz arī mūsu pasažieriem savlaicīgi tikt uz tiem galamērķiem, kur viņi savādāk tiktu ar ierobežojumiem.”

Latvijas Gaisa satiksmē rēķina, ka noslodze palielināsies par 5% jeb dienā jāuzmana un jāvada būs par vidēji 20 līdz 30 gaisa kuģiem vairāk.

Unikāla iespēja kļūt par Gaisa satiksmes vadības dispečeru

Pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits, un arī Latvija nav izņēmums. Tādēļ Gaisa satiksmē sāk pietrūkt darba roku. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās jaunu aviodispečeru mācībām. Pēc desmit gadu pārtraukuma šī ir unikāla iespēja sākt darbu prestižā un labi atalgotā amatā.

Latvijas Gaisa satiksmes aviodispečeri dienā vada vidēji 1000 gaisa kuģu. Protams, ne visi tiek nosēdināti Rīgas lidostā. Liela daļa ir tranzītlidojumu, un, protams, arī tie ir jāuzmana.

Šobrīd Latvijas Gaisa satiksmē darbojas nedaudz vairāk kā 80 aviodispečeru.

Latvijas Gaisa satiksme pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9% vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Bija 250 000 lidojumu gadā, šobrīd esam pie 280 000. Tāpat Latvijā attīstās reģionālās lidostas, piemēram, Liepājā. Un bez šīs intensitātes, notiek arī paaudžu maiņa. Tamdēļ Gaisa satiksmē sāk pietrūkt darba roku un jau otro gadu tiek domāts par jaunu dispečeru sagatavošanu.

Pretendentiem nepieciešama augstākā izglītība, labas angļu valodas un matemātikas zināšanas, psiholoģiskā noturība un spēja pieņemt lēmumus stresa situācijās, kā arī, protams, interese par aviāciju, jābūt arī labai veselībai.

Latvijas Gaisa satiksmes vadītājs pērn pirmos atlasītos audzēkņus, kas nu jau gadu kā skolojas Helsinkos, Somijā, nebeidz lielīt. “Esmu sajūsmā par šiem cilvēkiem, un gribu pateikt, ka ir mūsu valstī tāda jaunatne, uz kuru var paļauties un kurai var dot rokās mūsu pasažieru likteņus, dzīvības un bez šaubām skatīties uz to, ka viņi šo darbu paveiks,” saka Latvijas Gaisa satiksmes valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Pašlaik tiek komplektēta 10 studentu grupa, un līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties Latvijas Gaisa satiksmē.