15. martā Rīgā bija ieradušies aeronavigācijas nozares profesionāļi, tajā skaitā visu deviņu “Borealis Alliance” dalībvalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju (ANSP) vadītāji vai viņu vietnieki. Kārtējās tikšanās mērķis bija pārrunāt gandrīz piecos “Borealis” darbības gados paveikto, dalīties ar aktuālo informāciju un rosināt jaunas iniciatīvas. Latvijas Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs, novērtējot sasniegto, uzsvēra: “”Borealis” ir kļuvis par labu piemēru sadarbībai starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un šī sadarbība iziet ārpus gaisa telpas funkcionālo bloku (FAB) robežām. Neskatoties uz sākotnējiem sarežģījumiem, “Borealis” šodien perfekti tiek galā ar dažādiem izaicinājumiem. Lūdzu, turpiniet savus centienus nozares interesēs.” Šī bija pēdējā sanāksme līdzšinējam “Borealis” valdes priekšsēdētājam Ollem Sundinam (Olle Sundin). Nākamos divus gadus “Borealis” vadīs Martins Rolfe (Martin Rolfe), Lielbritānijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja NATS vadītājs. Viņa vietnieks turpmāk būs Asgeirs Palsons (Asgeir Palsson), Islandes ANSP “Isavia” vadītājs. “Borealis Alliance” ir vadošo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju brīvprātīga apvienība, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji no Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Īrijas, Latvijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes. “Borealis Alliance” īstenotā programma “Free Route Airspace” (FRA – “Brīvo maršrutu gaisa telpa”), kas tiks pabeigta līdz 2021. gadam, ļaus aviokompāniju un korporatīvās aviācijas klientiem plānot un izmantot izmaksu ziņā efektīvākos, degvielas patēriņā taupīgākos un laika ziņā izdevīgākos maršrutus visā “Borealis” dalībnieku pārvaldītajā gaisa telpā. “Borealis” izvirzīto mērķu sasniegšanai līdz šim saņemtais Eiropas Fondu līdzfinansējums ir 71,789 miljoni EUR.2016. gadā FRA dalībnieki saņēma prestižu Eiropas Komisijas godalgu par ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas veicināšanā. “Borealis Alliance” tiek uzskatīta par lielisku piemēru sadarbībai starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem.

15. februārī – Ēnu dienā 2017 – divpadsmit aviācijas tematikā ieinteresētu skolēnu no Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Olaines, Ulbrokas un citām Latvijas pilsētām un novadiem viesojās valsts akciju sabiedrībā “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un gaisa satiksmes vadības (GSV) tornī ēnoja dispečerus. Ēnotāji iepazinās arī ar uzņēmumu, apmeklēja LGS Mācību nodaļu, kur uzzināja par iespējām Latvijā apgūt aviodispečera profesiju, par prasībām topošajiem dispečeriem un mācību procesu, kā arī sekoja līdzi apmācībai, izmantojot GSV simulatoru. Tāpat vidusskolēni tika iepazīstināti arī ar GSV dispečeru darbu, vadot tranzītlidojumus Latvijas gaisa telpā, kā arī ar meteooperatoru darbību. Vidusskolēniem bija daudz jautājumu saviem ēnojamajiem – sākot no motivācijas profesijas izvēlē, beidzot ar praktiskiem jautājumiem par darba apstākļiem un sociālajām garantijām. “Savu nākotni es vēlos saistīt ar aviāciju, tāpēc iespēja apmeklēt “Latvijas gaisa satiksmi” un sekot līdzi dispečeru darbam bija ļoti vērtīga. Domāju, ka daudzi pat neiedomājas, cik liela nozīme gaisa satiksmes vadības dispečeriem ir drošas aviosatiksmes garantēšanā. Arī man, piemēram, bija jaunums, ka ne visi dispečeri strādā gaisa satiksmes vadības tornī, bet lidojumi Latvijas gaisa telpā tiek vadīti arī no citas ēkas. Uzzināju daudz jauna,” atzīst Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Rendijs Kukainis. LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš uzsver, ka aviodispečera profesija ir ļoti prestiža, tāpēc arī prasības pretendentiem ir ļoti augstas – viņiem nepieciešama, piemēram, precizitāte, spēja ātri pieņemt lēmumus, stipri nervi un laba veselība, ļoti laba angļu valodas prasme, zināšanas matemātikā un citās jomās: “Pretendentu uz vakancēm mūsu uzņēmumā vienmēr ir daudz. Tomēr ceru, ka arī kādam no ēnotājiem šodien redzētais un iepazītais kļūs par stimulu, lai mērķtiecīgi virzītos pretī dispečera profesijas apguvei.”

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un “Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts” (Estonian Air Navigation Services – EANS) ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu “Tālvadības tornis” (“Remote Control Tower” – turpmāk rTWR).  13.01.2017. kopīgo apņemšanos apliecināja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš un EANS valdes priekšsēdētājs Tanels Rautitss (Tanel Rautits), parakstot sadarbības memorandu par rTWR izstrādi.  Parakstītajā memorandā abi partneri apsver iespējas apvienot resursus jaunu tehnoloģiju un risinājumu izstrādē un personāla apmācībās, tā panākot ievērojamu līdzekļu ietaupījumu.Memorands paredz informācijas un dokumentu apmaiņu, pētījumu, programmu izstrādes un citu darbību koordināciju, kopīgu analīzes veikšanu, kā arī resursu piešķiršanu darbam. Partneri arī kopīgi izstrādās pamatojumu, lai panāktu Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.rTWR tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas nepieciešamība ir aktualizējusies sakarā ar nelielu reģionālo lidostu attīstību (Latvijā perspektīvi Liepājas, Ventspils u.c. lidostas), un tās ļaus racionāli izmantot darbinieku resursus viena vai vairāku mazo lidlauku apkalpošanā attālinātā distancē. Ieviešot šādas tehnoloģijas, aviodispečeriem vairs nevajadzēs atrasties mazo lidlauku gaisa satiksmes vadības torņos, bet lidmašīnu pacelšanās, nosēšanās un pārvietošanās pa lidlauku tiks attālināti vadīta no viena centra. Latvijā – no lidostas “Rīga”. Tartu lidostā Igaunijā pašlaik tiek izstrādāts rTWR prototips, kā arī tiks veikti papildu pētījumi, pirms šī tehnoloģija tiks izmantota citās reģionālajās Igaunijas un Latvijas lidostās. LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš pēc memoranda parakstīšanas atzīmēja, ka rTWR sekmīga ieviešana ļaus būtiski ietaupīt resursus, kā arī palīdzēs attīstīties mazajām lidostām kā Latvijā, tā Igaunijā, nodrošinot tām kvalitatīvus gaisa satiksmes vadības pakalpojumus. Savukārt EANS vadītājs Tanels Rautitss uzsvēra: “Igaunijas un Latvijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pieredzes, zināšanu un nepieciešamo resursu apvienošana nospraustā mērķa sasniegšanai ļaus ātrāk par konkurentiem izstrādāt un ieviest nākotnes tehnoloģijas, tā paaugstinot arī abu uzņēmumu konkurētspēju.” rTWR ieviešana ir viens no Ziemeļeiropas gaisa telpas funkcionālā bloka NEFAB (North European Functional Airspace Block), kurā apvienojušās Latvija, Igaunija, Norvēģija un Somija, stratēģiskajiem mērķiem, kura īstenošana nodrošinātu operacionālo efektivitāti ilgtermiņā.rTWR ieviešanas izpēte ir iekļauta NEFAB 2017. gada plānā, un pēc tās pabeigšanas bloka vadība varēs lemt par tālāku koncepcijas ieviešanu, lai sasniegtu izmaksu efektivitāti GSV torņa pakalpojumos, uzlabotu sadarbību starp NEFAB dalībvalstīm, vienlaikus izskatot risinājumus ārkārtas situāciju novēršanai.