Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā – elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu.

Brīvo maršrutu gaisa telpu – progresīvu risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, – ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Apjomīgais projekts ir NEFAB programmas un bloka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, tajā skaitā “Latvijas gaisa satiksmes” ekspertu nopelns. Projekts ir īstenots, pateicoties ilgtermiņa darbam, ieviešot operacionālos un tehniskos uzlabojumus.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Tas ietver būtiskas izmaiņas gaisa telpas pārvaldības procesos, strukturālas izmaiņas īslaicīgi norobežotajās militārajās zonās, uzlabojumus elastīgas gaisa telpas izmantošanā un citu izmaiņu ieviešanu ar mērķi uzlabot gaisa telpas pārvaldību un tās rezervēšanu militāro gaisa telpas lietotāju vajadzībām.

Priekšrocības, ko aviokompānijām sniedz brīvie maršruti, aptver ne tikai NEFAB valstu gaisa telpu, bet, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar kaimiņvalstu – Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku, ļauj kopīgus lidojumu plānošanas (proti, lidojuma trajektorijas izvēles) principus piemērot visu sešu valstu gaisa telpās.

Brīvo maršrutu gaisa telpas koncepcija tiks pilnveidota arī turpmāk. Tās ieviešana noslēgsies 2016. gada vasarā, kad aviokompānijām tiks piešķirta vēl lielāka izvēles brīvība, plānojot lidojumus abu funkcionālo gaisa telpas bloku gaisa telpās. Tādējādi gaisa telpas lietotājiem kļūs pieejama vienota brīvo maršrutu telpa, proti, raugoties no aviokompāniju redzespunkta, izzudīs robeža starp atsevišķām gaisa telpām. 2016. gada vasarā sagaidāms, ka Starptautiskā civilās aviācijas organizācija ICAO dos atļauju brīvo maršrutu lidojumus veikt arī Norvēģijas kontrolētajā gaisa telpā virs okeāna.

Šīs pārmaiņas ir solis ceļā uz būtiskām izmaiņām Ziemeļeiropas gaisa telpas organizācijā. Turpmākajos gados plānots arvien paplašināt brīvo maršrutu gaisa telpu, nodrošinot interfeisus arī ar Lielbritānijas un Īrijas funkcionālo gaisa telpas bloku, kā arī Islandi. Tādējādi 2020. gadā Ziemeļeiropā aviokompānijas varēs lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā nu jau deviņās valstīs.

Šīs izmaiņas tiks īstenotas šogad uzsāktās iniciatīvas – “Borealis” Brīvo maršrutu gaisa telpas programmas ietvaros, ko realizē “Borealis Alliance” dalībnieki – deviņu Ziemeļeiropas valstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji. Brīvo maršrutu ieviešana tik apjomīgā gaisa telpā ļaus aviokompānijām ievērojami ietaupīt gan lidojuma laiku, gan degvielu un vērā ņemami samazināt izmaksas. Šo ambiciozo mērķu realizācija ir solis ceļā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas idejas īstenošanu.

Papildu informācija:

Arnis Lapiņš, tel.29255713

Japānas Starptautiskās sadarbības aģentūras (Japan International Cooperation Agency – JICA) pārstāvji Šiniči Saito (Saito Shinichi) un Hirojuki Ueda (Ueda Hiroyuki), viesojoties VAS “Latvijas Gaisa satiksme” (LGS), iepazinās ar iespējām Latvijā sagatavot Tadžikistānas aviodispečerus, kā arī paaugstināt viņu kvalifikāciju.

Apmācības paredzētas ar Japānas valsts atbalstu īstenota palīdzības projekta ietvaros, kura mērķis ir attīstīt Tadžikistānas aeronavigāciju, tajā skaitā realizēt personāla apmācību un tā kvalifikācijas paaugstināšanu. Projekta paredzamais ilgums ir 33 mēneši, apmācību sākums – 2016. gada pavasarī.

Vizītes laikā Japānas viesi apmeklēja LGS gaisa satiksmes vadības centru un apmācību centru, iepazinās ar to tehnisko aprīkojumu un apmācību iespējām, pētīja aviodispečeru darbu.

Š.Saito un H.Ueda tikās arī ar LGS valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu un pārrunāja sadarbības iespējas. Viesi no Japānas apmeklēja arī LGS sadarbības iestādi – AS “Rīgas aviācijas institūts”.

“Latvijas Gaisa satiksme” ir izvēlēta par vienu no reālākajām JICA sadarbības partnerēm, jo Latvija ir pirmā Austrumeiropas valsts, kas savulaik iesaistījās Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organization – ICAO) projektā “Trainair” un jau ir uzkrājusi milzīgu pieredzi aviodispečeru apmācību jomā, kā arī izstrādājusi savu metodoloģiju un programmas.

“Japāņu viesu interese apliecina, ka viņi ir augstu novērtējuši LGS gatavību kvalificēti veikt aviodispečeru apmācības. Savukārt mums sadarbība ar JICA paver iespējas sniegt jaunus komerciālus pakalpojumus jaunos tirgos,” rezumē D.Tauriņš.

Galīgo pakalpojumu sniedzēja izvēli JICA izdarīs šā gada beigās.

Japānas Starptautiskā sadarbības aģentūra (JICA) ir valdības aģentūra, kas koordinē oficiālo attīstības palīdzību. Tās mērķis ir sekmēt starptautiskās attīstības sadarbību un risināt globālo dienaskārtību, atbalstot sociāli ekonomisko attīstību un ekonomisko stabilitāti jaunattīstības valstīs.

Mēs, VAS “Latvijas Gaisa satiksme”, esam saņēmuši prestižo Vides sistēmas pētījumu institūta (Environmental Systems Research Institute – ESRI) balvu par īpašiem sasniegumiem ģeogrāfisko informācijas sistēmu jomā (Special Achievement in GIS Award).

Balvu internacionālo lietotāju šāgada konferencē Kalifornijā pasniedza ESRI prezidents un dibinātājs Džeks Dandžermonds.

Šī balva tradicionāli tiek piešķirta organizācijām, kas ir veiksmīgi izmantojušas ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) tehnoloģijas, lai uzlabotu pasauli un radītu jaunus ievērības cienīgus precedentus visiem ĢIS dalībniekiem.

VAS “Latvijas Gaisa satiksme” balvu saņēma par darbu, kas tika paveikts, ieviešot Eiropas Savienības Komisijas Regulas 73/2010 prasības Eiropas vienotās gaisa telpas aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitātes uzlabošanā.

Šī projekta īstenošanas rezultātā ir uzlaboti aeronavigācijas informācijas pakalpojumi, izmantojot digitālu aeronavigācijas informācijas pārvaldību, ieviešot informācijas digitālo apstrādi un īstenojot to, izmantojot Aeronavigācijas informācijas apmaiņas modeli (AIXM) apvienojumā ar modernām ĢIS tehnoloģijām.

Gala rezultātā ir samazināts laiks, kas nepieciešams informācijas sniegšanai par gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas sastāvdaļu (gaisa telpa, maršruti, lidojuma procedūras u.c.) statusu, un tas ļauj efektīvāk izmantot pakalpojumu sniedzēja resursus. Aizvietojot tradicionālās aeronavigācijas informācijas prezentācijas formu veidus (drukātus uz papīra vai iesniegtus datora ekrāna), ieviesti jauni uz ESRI ArcGIS platformas bāzēti aeronavigācijas informācijas un aeronavigācijas datu sniegšanas, apmaiņas un atveides veidi, kas ir veicinājuši aeronavigācijas informācijas izpratni un pielietojumu globālās Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) kopienā.

Izmantojot automātisko datu kontroli, ir samazināts manuālo manipulāciju skaits, kas savukārt samazina kļūdu iespējamību un palielina datu apmaiņas un līdz ar to lidojumu drošību.

Projektu, par kuru saņemta balva, izstrādāja “Latvijas Gaisa satiksmes” darba grupa – aeronavigācijas informācijas sistēmu vadītājs Vadims Tumarkins, vecākais aeronavigācijas kartogrāfs Mārtiņš Plūme un aeronavigācijas kartogrāfs Gvido Pētersons. Apsveicam viņus!

2015.gada 11. jūnijā VAS “Latvijas Gaisa satiksme” valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš tikās ar Somijas aeronavigācijas pakalpojumu vice prezidentu Raine Luojus un citiem šīs kompānijas pārstāvjiem, lai pārspriestu VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un Finavia sadarbību, NEFAB un Borealis attīstību, kā arī citus nozarei svarīgus jautājumus.

Finavia ir Somijas lidosta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kas uztur un attīsta 24 lidostu tīklu un Somijas aeronavigācijas pakalpojumu sistēmu.